Jau kopš 2000. gada Norvēģija ir ieviesusi un iesniegusi dažādus projektus, kri ir saistīti ar kultūras attīstīšanu un izplatīšanu. Kopš 2003. gada Norvēģija ir vēlējusies būt viena no inovatīvākajām Eiropas valstīm. Lai to sasniegtu šobrīd veiktas vairākas izmaiņas – vēl vairāk valsts subsīdiju ir piešķirts mākslai; pilnas konkurences princips ir kļuvis par institūciju un mākslinieku problēmu, jo mākslas brīvība tiek piedāvāta tikai tad, kad tiek neievērots likums.
Lai bizness un māksla varētu kopīgi pastāvēt un mākslinieki sāktu domāt par savu personīgo kapitālu, tika izveidota kultūras menedžmenta bakalaura programma Privātā biznesa akadēmijā.
Jau ar šo gadu ir vērojamas vairākas pārmaiņas Norvēģijas likumdošanā, kur tiek atbalstīta māksla, kā arī tiek veicināta kultūras un ekonomikas kopā pastāvēšana. Tas tiek darīts tādēļ, lai mākslinieki paši varētu pārvaldīt savas finanses, kā arī pārdot savu mākslu.
Secinājumi
Ir radies priekšstats, ka Norvēģijas valstij ir ļoti līdzīga valsts sistēma citām Eiropas valstīm. Kā arī neskatoties uz to, ka Norvēģijas valsts ir viena no dārgākajām pasaulē, tās kultūras politika ir strukturēta un pakļauta dažādām ar kultūru saistītām institūcijām.
Stuktūras ziņā valsts kultūras politika nav sarežģīta, jo katrai institūcijai ir savi pienākumi un katra institūcija atbild par vēl kādu citu kultūras institūciju. Vienīgās problēmas, kuras bija radušās kultūras politikā, ir atbilstoši institūciju pienākumi un nepietiekams finansējums mākslai un citām kultūras jomām.
…