Norvēģija 400 gadu ietilpa Dānijas karalistes sastāvā un Napoleona karu rezultātā nonāca Zviedrijas pakļautībā. Neatkarību tā ieguva mierīgā ceļā 1905. gadā. Kopš divdesmitā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem Norvēģijā pastāvīgi ir koalīcijas valdība, ko parasti vada Darba partija, bet reizēm arī konservatīvie.
Politiskajā un sociālajā ziņā Norvēģija neatšķiras no pārējām Skandināvijas valstīm. Sabiedriskās apziņas pamatā ir vienlīdzības, demokrātijas un vienprātības principi, kas apvienoti ar individuālisma un neatkarības izpausmēm valsts tēlā.
VALODAS
Norvēģijā ir divas oficiālās rakstu valodas. Bokmal (“grāmatu valoda”, ko citā vārdā dēvē arī par riksmal jeb valsts valodu) ir ļoti līdzīga dāņu valodai. Tā tika uzskatīta par pilsētas jeb valdošās šķiras valodu. Deviņpadsmitā gadsimta vidū nacionālisti no dažādiem vietējiem dialektiem izveidoja nynorsk – “jauno valodu”. Pirmajā Norvēģiju sauc Norge, otrajā – Noreg, un abus šos nosaukumus iespiež uz pastmarkām. Skolās bērni mācās rakstīt abās. Vēl norvēģi runā arī vienā vai vairākos dažādos dialektos.
Abas rakstu valodas atspoguļo arī robežu starp divām kultūrām: nynorsk pārstāv tradicionālo, lauku apvidiem raksturīgo, puritānisko domāšanu, kas izvairīgi un ar bažām izturas pret visu eiropeisko; bokmol ir saistīta ar ģermāņu kultūru, kas atbalsta pilsētniecisku, starptautiski orientētu, novatorisku un modernu dzīvesveidu.
JANTES LIKUMI
Norvēģiem ir izteiktas antipātijas pret sociālo hierarhiju, karjeristiem un jebkādu bagātības, statusa vai veiksmes izrādīšanu. Vispārējās vienlīdzības negatīvos aspektus satīriskā veidā izsaka Skandināvijas zemēs populārie “Jantes likumi”, ko norvēģi pārņēmuši no dāņiem. Tas nozīmē, ka nevienam nav tiesību iedomāties sevi gudrāku, labāku vai svarīgāku par pārējiem. Ja kādam rodas šāda vēlēšanās, viņu ātri vien pāraudzina.
Lai gan Norvēģijā ir visaugstākais dzīves līmenis pasaulē, viņi piekopj vienkāršību, taupību un pieticību. Luksusa preces tiek apliktas ar augstiem nodokļiem, vīnu un stipros alkoholiskos dzērienus var iegādāties tikai valstij piederošos veikalos par ļoti augstām cenām. Slavenu dizaineru apģērbi, dārgas automašīnas un laba dzīve tiek uzskatīta par norvēģiem nepiemērotu.…
