"Norvēģija iesākās pie šīs jūras, kuru mēdz saukt par Baltijas jūru, stāvajām klintīm; pēc tam viņa izliec muguru pret ziemeļiem, un tad, kad viņa savā gājienā izlocījusies gar krācošā okeāna krastiem, tā atrod robežu Rifeju kalnos, kur piekususi izbeidzās pasaule…"
(Brēmenes Adams, XI gs.)
Referātu par Norvēģiju es izvēlējos rakstīt tapēc, ka par šo zemi biju dzirdējusi daudz nostāstu, kurus bija stāstījuši cilvēki, kas bija viesojošies un apceļojuši šo zemi. Šo cīlvēku aizrautīgā stāstīšana kā arī interesantie līdzatvestie suvenīri – troļļi, fotogrāfijas pārliecināja izvēlēties tieši šo zemi – valsti ar tās interesanto vēsturi, klimatu, dabu, iedzīvotājiem, iedzīvotāju nodarbošanos, tradīcijām utt. Mans mērķis ir uzzināt un apkopot, manuprāt, svarīgāko informāciju par Norvēģiju.
Norvēģija stiepjas gar Skandināvijas pussalas rietumu malu. Tā ir ļoti izstiepta ziemeļdienvidu virzienā un šaurākajā vietā ir tikai 7 km plata.
Kaut arī liela daļa Norvēģijas teritorijas atrodas aiz polārā loka, siltā Golfu straume, kuras atzars pklūst gar tās krastiem, padara klimatu ievērojami maigāku. Norvēģija ir krāšņu ainavu pārbagāta. Nav svarīgi kā vai kur tu skaties, vai lido virs balti mirdzošiem Tromsa kalniem ziemā, vai traucies ar sirdi stindzinošu vilcienu uz ziemeļiem no Vosas pavasarī, ciemošanās šeit ir elpu aizraujošs piedzīvojums."Pusnakts saules zeme" - Norvēģijā ir ļoti garas vasaras dienas, patīkami mazapdzīvotas mazas pilsētiņas un ciemi, nesabojāti zvejnieku ciemati, bagātīgas vēsturiskas ainavas,kas ietver vikingu kuģus un un viduslaiku baznīcas. Norvēģija viskrāšņākā ir no maija līdz septembrim.
Norvēģijas teritoriālā platība ir 323,886 km2. Norvēģijā kalni aizņem 72%, meži – 24%, aramzeme 3% no kopējās platības. Vidējā zemnieku saimniecība ir 1,5 ha liela. Ir arī līdz 10 ha zemes un 50 ha mežs, tos neviens necērt, bet kopj.
Norvēģija atrodas Eiropas ziemeļrietumos. …
