Norvēģijas ekonomika ir jauktā ekonomika, tā veidota uz brīvas tirgus ekonomikas pamata, kas pakļauta valdības regulām. Valdība kontrolē tādas galvenās nozares kā naftas sektoru, izmantojot plašus valsts uzņēmumus, subsidē lauksaimniecību un zvejniecību, kā arī apgabalus ar retiem dabas resursu krājumiem.
Norvēģijas parādīšanās kā nozīmīgākajam naftas un gāzes ražotājam 1970. Gadu vidū pārveidoja tās ekonomiku. Lielas investīcijas tika ieguldītas jūras piekrastes zonas naftas sektorā, sekmējot lielāku Norvēģu produktu izmaksu pieaugumu un lielāku algu pieaugumu nekā tas bija vērojams pārējā Rietumeiropā laikā, kad bija vērojama globāla ekonomiskā atveseļošanās 1980. gadu vidū. „Norvēģija ir otra lielākā gāzes eksportētājvalsts un septītā lielākā naftas eksportētājvalsts pasaulē. Šī rūpniecības nozare nes trešo daļu valsts budžetā (2008). Aptuveni 140000 cilvēku ir nodarbināti ar naftas ieguvi saistītos uzņēmumos, un tās ietekme citās rūpniecības nozarēs ir ievērojami liela.” (www.norvegija.lv, nafta un gāze, skatīts 22.12.2009.). Naftas un gāzes ražošana notiek Ziemeļjūrā, Norvēģu jūrā un Barenca jūrā. Pēc vairāk kā 40 gadus ilgas naftas un gāzes produktu ražošanas pieredzes jūrās, kur valda vieni no pasaules skarbākajiem laika apstākļiem, Norvēģija ir ieguvusi zināšanas un kompetenci, kas ļauj efektīvi un droši iegūt naftas resursu. Norvēģu tehnoloģijas ir starptautiski atzītas, un lielākie norvēģu zemūdens tehnoloģiju piegādātāji ieņem vadošas vietas pasaules tirgos. Naftas un gāzes industrija ir devusi spēcīgu impulsu inovācijai un tehnoloģiju attīstībai citos Norvēģijas industrijas sektoros. Ieņēmumi, kurus Norvēģija gūst no naftas un gāzes rūpniecības, tiek ieguldīti Valdības pensiju fondā, tādējādi nodrošinot, ka nākamās paaudzes gūs labumu no valsts naftas bagātībām. …
