"Norvēģija iesākās pie šīs jūras, kuru mēdz saukt par Baltijas jūru, stāvajām klintīm; pēc tam viņa izliec muguru pret ziemeļiem, un tad, kad viņa savā gājienā izlocījusies gar krācošā okeāna krastiem, tā atrod robežu Rifeju kalnos, kur piekususi izbeidzās pasaule…"
(Brēmenes Adams, XI gs.)
Referātu par Norvēģiju es izvēlējos rakstīt tāpēc, ka par šo zemi biju dzirdējis daudz nostāstu, kurus bija stāstījuši cilvēki, kas bija viesojošies un apceļojuši šo zemi. Šo cilvēku aizrautīgā stāstīšana, kā arī interesantie līdzatvestie suvenīri – troļļi, fotogrāfijas pārliecināja izvēlēties tieši šo zemi – valsti ar tās interesanto vēsturi, klimatu, dabu, iedzīvotājiem, iedzīvotāju nodarbošanos, tradīcijām utt. Vēl esmu piedalījies neklātienes konkursā par Norvēģiju, tāpēc zinu daudz par šo valsti. Mans mērķis ir uzzināt un apkopot, manuprāt, svarīgāko informāciju par Norvēģiju.
Norvēģija stiepjas gar Skandināvijas pussalas rietumu malu. Tā ir ļoti izstiepta ziemeļdienvidu virzienā un šaurākajā vietā ir tikai 7 km plata.
Norvēģijas teritoriālā platība ir 323, 958 km2. Norvēģijā kalni aizņem 72%, meži – 24%, aramzeme 3% no kopējās platības. Vidējā zemnieku saimniecība ir 1,5 ha liela. Ir arī līdz 10 ha zemes un 50 ha mežs, tos neviens necērt, bet kopj.
Norvēģija atrodas Eiropas ziemeļrietumos. Ziemeļos to apskalo Barenca jūra, rietumos - Ziemeļjūra, austrumos Norvēģija robežojas ar Zviedriju, Somiju un Krieviju. Norvēģijas teritorija ir ļoti gara, ja ziemeļu galu pagrieztu uz dienvidiem, tas aizsniegtu Romu. Skandināvijas pussala pasaules kartē izskatās pēc tīģera. Skandināvijas kalni, kas stiepjas ziemeļu – ziemeļaustrumu virzienā apmēram 1700km garumā, šķērsojot divu valstu – Norvēģijas un Zviedrijas – teritoriju. Kalnu platums ir dažāds, pārsvarā no 200 – 300 km, reizēm pat 600km. Augstākā virsotne ir Galhēpigens – 2469 m, ka atrodas Jūtunheimenes plakankalnē Norvēģijas dienvidos. Šo kalnu absolūtais vecums ir 570 milj. Gadu. Pašlaik Skandināvijas pussalas ziemeļu daļa paceļas par 3mm gadā. …
