Norvēģija atrodas Eiropas ziemeļrietumos; ziemeļos to apskalo Barenca jūra, rietumos - Norvēģu jūra, bet dienvidos - Ziemeļu jūra. Austrumos Norvēģija robežojas ar Zviedriju, Somiju un Krieviju.
Norvēģijas Karalistei pieder arī uz ziemeļiem no cietzemes esošais Svalbardas salu arhipelāgs un vulkāniskā Jana Maijena sala Ziemeļatlantijas okeānā. Norvēģijas teritoriālās intereses ietver arī Antarktīdu (Pētera I sala un Karalienes Modas Zeme) un Atlantijas okeāna dienvidos - Būvetoija (Bouvetøya).
Norvēģijas vārds ir zināms no 9. gadsimta dokumentiem angļu un franču valodā, kuros šī zeme tiek saukta par Nortuagia, Norwegia, Nordweg. Vēl joprojām nav izpētīts, kad Norvēģijā ieradās pirmie iedzīvotāji, bet ir atrastas atliekas no apmetnēm, kas ir apmēram 8 - 10 tūkstošus gadus vecas, tas ir attiecināms uz akmens laikmeta agrīno periodu.
Norvēģija tika apvienota vienotā karalistē 9. gadsimta beigās. 10. un 11. gadsimtā Norvēģijas iedzīvotāji tika pievērsti kristietībai, un tādējādi veidojās arvien ciešākas saites ar Rietumeiropas kristīgo kultūru. Laika posmā no 1380. gada līdz 1814. gadam Norvēģija atradās savienībā ar Dāniju. 1814. gadā tā tika iekļauta jaunā savienībā ar Zviedriju. Savienība ar Zviedriju tika pārtraukta 1905. gadā, kad Norvēģija atkal kļuva neatkarīga valsts.
…
