Normatīvo aktu spēks laikā un telpā

Latvija ir ceļā uz tiesisku valsti. Tādu valsti, kura nodrošina cilvēku pamattiesības un brīvību, kurā tiek garantēta valsts varas dalīšana likumdevējvarā, izpildvarā un tiesu varā. Šīs tiesiskas valsts pamatidejas ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmē. Pārejas periods no sociālisma sevišķi skar spēkā esošo likumu sistēmas sfēru. Lielākā daļa likumu tiek atcelti vai atzīti par spēkā neesošiem. To vietā ieviesti jauni tiesību akti, kas sevī ietver individuālos tiesību aktus un normatīvos tiesību aktus.
Latvijā galvenais tiesību avots ir normatīvais tiesību akts. Normatīvajiem tiesību aktiem piemīt kopējas pazīmes:
1.Normatīvie akti satur valsts noteiktu, vispārēja rakstura obligātu priekšrakstu par cilvēka, vai iestāžu nepieciešamo uzvedību veikt darbību vai bezdarbību,
2.Normatīvā akta spēks attiecas nevis uz atsevišķu attiecību, bet uz attiecību veidu,
3.Normatīvais akts tiek adresēts ikvienam sabiedrības attiecību subjektam un to var piemērot daudzkārtīgi.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā, Latvijas sabiedrība ir veidojusi savu dzīvi, likumus, valsts pārvaldi un ekonomiku pēc jauniem principiem. Atbilstoši Satversmes 1.pantam, kas noteic, ka : “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”. Atbilstoši demokrātijas principiem un starptautiskajiem standartiem. Demokrātisku valsti raksturo cilvēktiesību ievērošana un likuma vara. Tā apveltī tiesību subjektus ar tiesībām, vienlaicīgi uzliekot tiem pienākumus un noteikumu neievērošanas gadījumā paredz atbildību. …