Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | NORMATĪVO AKTU RAKSTUROJUMS | 5 |
2. | LATVIJAS REPUBLIKAS NORMATĪVO AKTU SPĒKĀ STĀŠANĀS KĀRTĪBA | 14 |
2.1. | KĀRTĪBA, KĀDĀ VALSTS PREZIDENTS IZSLUDINA LIKUMUS | 14 |
2.2. | MINISTRU KABINETA NOTEIKUMI AR LIKUMA SPĒKU | 15 |
2.3. | MINISTRU KABINETA NOTEIKUMI | 15 |
3. | LATVIJAS BŪTISKĀKO LIKUMU SPĒKS | 17 |
3.1. | ADMINISTRATĪVO PĀRKĀPUMU KODEKSA SPĒKS | 17 |
3.2. | KRIMINĀLLIKUMA SPĒKS LAIKĀ UN TELPĀ | 18 |
3.2.1. | KRIMINĀLLIKUMA SPĒKS TELPĀ | 18 |
3.2.2. | KRIMINĀLLIKUMA SPĒKS LAIKĀ | 22 |
3.3. | CIVILLIKUMA SPĒKS LAIKĀ UN TELPĀ | 28 |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI | 30 |
1.NORMATĪVO AKTU RAKSTUROJUMS
Viens no tiesiskas valsts stūrakmeņiem ir tiesību vara jeb tiesību virsvadība. Ne mazāk svarīga nozīme ir tai pakārtotai likuma virsvadībai. Likuma virsvadība veido normatīvo tiesību aktu hierarhijas pamatu. Bet, pirms ķerties pie detalizētākas normatīvo tiesību aktu hierarhijas analīzes, ir svarīgi fiksēt rakstā lietotos terminus un to nozīmes.
Termins “tiesību akts” tiesību zinātnē tiek lietots dažādās nozīmēs. Ar to tiek apzīmēta juridiska darbība (piemēram, likuma izdošana, līguma noslēgšana), juridiskas darbības rezultāts (piemēram, juridiska norma, individuāls priekšraksts) un juridisks dokuments.
Darbā termins “tiesību akts” tiks lietots kā juridisks dokuments, informācijas nesējs. Šajā nozīmē tiesību akts ir tiesību subjektu juridisks lēmums, kas izteikts rakstiskā formā. Tiesību akts ir dokuments, kas satur juridiskas tiesības un pienākumus. Tiesību akts ar tiesību un pienākumu palīdzību nosaka vēlamo uzvedības noteikumu jeb priekšrakstu. Ar terminu “noteikumi” apzīmē arī tiesību aktu veidu (piemēram, Ministru kabineta noteikumi )1 , tāpēc darbā priekšroka ir dota terminam “priekšraksts”.
Arī tad, ja dokuments satur tikai juridiskus pienākumus, tas saucas par tiesību aktu. Šī iemesla dēļ labāk būtu lietot terminu “juridisks akts”. Darbā tomēr ir lietots termins “tiesību akts”, jo tas ir pierastāks. Tuvs pēc nozīmes ir termins “valsts akts”. Tas ir akts, ko ir izdevusi valsts institūcija. Bet, no vienas puses, ne visi valsts akti ir tiesību akti, jo ir tīri politiski valsts akti, no otras puses - tiesību aktus var pieņemt arī citi tiesību subjekti, piemēram, tauta, pašvaldības.
Tiesību akts var saturēt vispārējus (abstraktus) vai individuālus (konkrētus) juridiskus priekšrakstus. Šiem priekšrakstiem tiesiskās regulēšanas mehānismā ir atšķirīga loma. Vispārējs juridisks priekšraksts ir tiesību jeb juridiskā norma, un to kopums veido tiesiskās regulēšanas mehānisma pamatu, bet ar individuāliem juridiskiem priekšrakstiem tiek regulēta konkrētu tiesību subjektu uzvedība.
Tiesību aktu, kas satur tiesību normas, sauc par normatīvo tiesību aktu (turpmāk - normatīvs akts, jo rakstā netiks aplūkoti nejuridiski akti. Piemēram, instrukcijas kā lietot elektrotehniku vai komplektēt mēbeles, ir normatīvi akti, bet nav tiesību akti, jo satur tehniskas vai citas nejuridiskas normas).2
…
Tiesiskā valstī jābūt sakārtotai un stabilai tiesiskai kārtībai - tiesību normu savstarpējai saskaņotībai, likuma prioritātei pār valsts varu, valsts amatpersonu pakļautībai likumam, valsts un pilsoņu savstarpējai atbildībai, personu likumisko tiesību un brīvību garantam. Darba mērķis ir veidot ieskatu svarīgāko Latvijas Republikas normatīvo aktu darbības laikā un telpā pamatprincipos. Lai labāk izprastu darba mērķī minētos uzdevumus apskatīta arī tiesību normu klasifikācija un hierarhija Latvijas Republikā, kā arī īsumā raksturota starptautisko tiesību normu vieta Latvijas Republikas tiesību normu sistēmā. Darbā tika apskatīti vairāki ar tiesību normām saistīti jautājumi, to klasifikācija un hierarhija Latvijas Republikā, normu spēks laikā un telpā, kā arī starptautisko tiesību normu vieta un nozīme Latvijas Republikas tiesību sistēmā. Tiesību normas ir vispārēja satura uzvedības noteikumi, kam piemīt vispārobligāts raksturs, kas piešķir tiesību subjektam tiesības un pienākumus un noteikumu neievērošanas gadījumā paredz noteikta veida atbildību. Tiesību normas nosaka uzvedības robežas un noteikumus personām, organizācijām un iestādēm, amatpersonām, visiem sabiedrisko attiecību dalībniekiem. Tiesiskā valstī nepieciešama skaidra un stabila tiesību sistēma. Tiesību normām jābūt savstarpēji saskaņotām, likuma priekšā visiem tiesību subjektiem jābūt vienlīdzīgiem. Jābūt skaidrai un saprotamai tiesību normu hierarhijai. Latvijā ir pagājis salīdzinoši neilgs laiks pēc neatkarības atgūšanas, daudzas tiesību normas tika atjaunotas vēsturiskajās redakcijās (1922.g. Satversme, 1937.g. Civillikums u.c.), tāpēc tiesību normu sakārtošanā sevišķi aktīvs un nozīmīgs ir tiesību jaunrades process. Integrējoties starptautiskajā sabiedrībā pieaug starptautisko tiesību normu vieta un nozīme Latvijas Republikas tiesību sistēmā. Arī to ratificēšanai, atbilstoši Satversmei, nepieciešams tautas (Saeimas) atbalsts. Darba gaitā aplūkoju dažādas tiesību normas, to struktūru dažādību. Daudzas normas būtu nepieciešams pārstrādāt atbilstoši laika garam, vienādot to iekšējo struktūru un izkārtojumu, padarot tās vieglāk uztveramas to piemērotājiem. Tiesību normu darbības telpa ir Latvijas teritorija (visa, vai atsevišķos gadījumos daļēja), bet pievienojoties starptautiskajiem tiesību aktiem šī teritorija paplašinās atbilstoši konkrētā akta darbības teritorijai. Savukārt tiesību normu spēkam laikā ir raksturīgs atbilstošā nodarījuma brīdī spēkā esošās piemērojamās normas spēks
- Konstitucionālo tiesību attīstība postsociālisma laikā
- Normatīvo aktu spēks laikā un telpā
- Normatīvo aktu spēks laikā un telpā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Konstitucionālo tiesību attīstība postsociālisma laikā
Referāts augstskolai12
-
Normatīvo aktu spēks laikā un telpā
Referāts augstskolai18
-
Normatīvo aktu kolīziju veidi un to risināšanas paņēmieni
Referāts augstskolai14
-
Normatīvo aktu hierarhija
Referāts augstskolai9
-
Normatīvo aktu spēks laikā un telpā
Referāts augstskolai14