Secinājumi
Lasot likumos minētajās, normas var secināt, ka aizsargjoslas netiek noteiktas ap visiem purviem. Var saprast, ka aizsargjoslas ir tikai ap tiem purviem, kas ietilpst mežā vai pieguļ mežam, t.i., atrodas meža zemē. Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmai (ATIS) datus par purviem kā objektu un to robežām sniegs Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA) no topogrāfiskajām kartēm mērogā 1:10000. LĢIA kā galveno izejas materiālu topogrāfiskās kartes (mērogā 1:10000) sastādīšanā izmanto ortofoto datus. Purvu ārējās robežas dabā nav strikti konstatējamas, kā arī ortofoto kartē purva ārējās robežas nav precīzi iespējams noteikt. Purvu izplatības robežas nosaka noteiktā laika periodā, kuram aerofotogrāfēšanas cikls nav pakārtots, un līdz ar to kartēs parādītās robežas dažādos gadalaikos var būtiski atšķirties, ņemot vērā gruntsūdeņu līmeņa izmaiņas. Visi šie faktori nevar nodrošināt purvu robežu precīzu noteikšanu un attēlošanu topogrāfiskajās kartēs ar kļūdu, kas ir mazāka nekā purvu aizsargjoslas platums.
Valsts meža dienestam ir jāsniedz informācija par aizsargjoslām ap purviem.
…