Romāna idejiskais saturs.
Romāna idejiskajā saturā var pieminēt to, ka romānā liela nozīme ir pievērsta cilvēku attiecībām un to attīstībai. Rakstniece Nora Ikstena ir mēģinājusi lasītājiem atklāt, cik liela nozīme ir savstarpējai cilvēku palīdzībai vienam pret otru un atklāsmei. Dažos brīžos palīdzība ir nepieciešama un, tad cilvēki vēršas viens otram palīgā, jo, ja mēs viens otram nepalīdzēsim, tad no šīs mājiņas, ko katrs uzceļ savā dzīvē, un, kas katram ir atšķirīga, nekas nesanāks. Šī mana doma atklājas arī vietā, kur Eleonora ar Emmu abas ir Sibīrijā un kur viens cilvēks nevar izdzīvot ne garīgi, ne fiziski. Vēl tas novērojams arī Eleonoras un viņas pašas meitas Helēnas attiecībās. Viņas nekad viena pret otru nebija īpaši atklātas, tādēļ arī Helēnai ir tik neparasti „nosvinēt” savas mātes bēres. Viņu starpā nekad nav un tā arī nepastāvēja vārds mamma vai meitiņa. Viņu attiecības bija it kā ļoti tuvas, taču tajā pašā laikā arī kā dzelzī iekaltas. Autore šajā romānā nav atstājusi novārtā arī sajūtas, kas cilvēkam ir ļoti patīkamas- sajūta, ka tu esi kādam vajadzīgs. To nožēloja Helēna, kad viņa atāvēja pie mātes kapa. Viņa saprata, ka vajadzēja salauzt šo dzelzs apvalku, kas stāv tik tuvu, taču reizē arī ļoti nesagraujami. Ikstena nav arī aizmirsusi bēdas un priekus, jo bēdas taču nevar būt bez priekiem, tāpat kā prieki nevar pastāvēt bez bēdām.…