Nopratināšanas vispārīgie aspekti no psiholoģijas viedokļa.
Nopratināšana - visizplatītākais pierādījumu ieguves veids krimināllietā un tajā pašā laikā viena no visgrūtākajām izmeklēšanas darbībām: tā process prasa no izziņas izdarītāja augstu vispārīgu psiholoģisku un profesionālu kultūru, dziļu cilvēku, to psiholoģijas pārzināšanu, meistarisku valdīšanu ar nopratināšanas taktiskiem paņēmieniem.
Nopratināšanas psiholoģisku uzdevumu pamatā ir liecību patiesuma diagnostika, psihiskas iedarbības veikšana ar nolūku iegūt patiesas liecības un atmaskot nepatiesas liecības.
Neviena nopratināšana nav iedomājama bez sagatavošanas tai. Nopratinātāja viens no galvenajiem uzdevumiem pie sagatavošanas nopratināšanai ir tās informācijas datu bāzes radīšana, ko panāk ar sākuma datu savākšanu. Sākumdati pēc saviem avotiem un satura nav viendabīgi. Paši svarīgākie no tiem ir tie, kas attiecas uz nopratināšanas priekšmetu. Tie var būt tās krimināllietas materiālos, ko pratinātājs izmeklē rūpīgi. Sevišķi vajag iepazīties ar informāciju par dotas personas vainas pakāpi un personību, sociālo statusu, uzvedību ikdienā, attieksmi pret kolektīvu un tā attieksmi pret viņu, uzvedību stresa situācijā.
Pratināmā personības izstudēšana nepieciešama, lai noteiktu tam pašus piemērotākus un efektīvākus psiholoģiskās mijiedarbības paņēmienus uz doto cilvēku, kā arī lai modelētu viņa iespējamu uzvedību nopratināšanas gaitā.
Atkarībā no komunikatīvas situācijas, kura rodas nopratināšanas laikā, visus nopratināmos varētu nosacīti sašķirt trijās cilvēku pamatkategorijās:
-tajos, kas ieinteresēti izmeklēšanas pozitīvajos rezultātos, un tāpēc ar savām liecībām sniedz tiesībsargājošajiem orgāniem palīdzību patiesības noskaidrošanai krimināllietā;
-tajos, kas attiecas pret lietas izmeklēšanu vienaldzīgi;
-tajos, kas nav ieinteresēti krimināllietas atklāšanā un patiesības noskaidrošanā, liekot tam šķēršļus.
Tomēr saskaroties ar visu šo kategoriju pratināšanas objektiem, izmantojot psiholoģiskos paņēmienus izdodas iegūt no personas, ko pratina, maksimāli lietderīgu informāciju krimināllietā, kas faktiski kļūst par svarīgu pierādījumu.
…
