Dažādu priekšmetu, telpu un tiesību lietošanas iespējas nodrošina ne tikai to iegādi īpašumā. Ir gadīju-mi, kad noteikta lieta ir vajadzīga tikai uz laiku, tad to izdevīgāk ir iznomāt.
Latvijā tāpat ka daudzās citās valstīs juridiskas normas par īri un nomu atrodamas vairākos likumdoša-nas aktos. Centrālo vietu šo aktu vidū ieņem Civillikums. Ir speciālas normas, kas regulē dzīvojamo un nedzīvojamo telpu īri. Tā 1993. gada 16. februārī tika pieņemts likums “Par dzīvojamo telpu īri”. Neapdzī-vojamo telpu nomā jāvadās no neapdzīvojama telpu nomas tipveida līguma. 1993. gada 1. martā ir apstipri-nāts Nolikums par valsts uzņēmumu, iestāžu un organizāciju nekustamās mantas un atsevišķu ražotņu (uzņēmumu daļu) nomas līgumu reģistrācijas un uzskaites kārtību. Arī zemes noma atšķiras no kustamu lietu nomas. Lielais normatīvo aktu daudzums var radīt iespaidu, ka viss līdz sīkumam ir noregulēts. Tomēr tā nav. Likumi paredz svarīgākos jautājumus, bet pārējo izlemj līdzēji, pusēm vienojoties, tādējādi līdzējiem (pusēm) ir atstāta diezgan liela izvēles un lemšanas brīvība. Tādēļ šeit liela nozīme ir pareiza līguma noslēg-šanai. No juridiskā viedokļa viena vai otra noteikuma neiekļaušana atbilstoši likuma prasībām nepadarīs līgumu par spēkā neesošu. Civillikums dod atbildes uz daudziem jautājumiem, ja puses tos nav izlēmušas lī-gumā. Tomēr ir labāk, ja līgums detalizētāks un pilnīgāks un, protams, likumīgs.
Arvien nozīmīgāki Latvijā kļūst starptautiska rakstura darījumi, kur viena no pusēm ir ārvalstnieki vai ārvalstu organizācijas. Gandrīz visi ārvalstnieki jebkuru līgumu vēlas sastadīt un tulkot atbilstoši savas valsts tiesiskajām kategorijām un konstrukcijām. Tādēļ arī savā darbā esmu pievērsusies nomas un īres līgu-ma sīkakai analīzei.…
