Terminu “līgums” saprot kā juridisku faktu, kā divpusēju vai daudzpusēju darījumu, kā divu vai vairāku personu vienošanos. Līgums ir līgumslēdzēju pušu gribas izpausmju kopsavilkums, tā ir juridiska darbība, kas vērsta uz tās dalībnieku tiesisko attiecību izveidošanu, grozīšanu vai izbeigšanu.
Ar terminu “līgums” apzīmē arī to saistību tiesisko attiecību, kas rodas līguma noslēgšanas rezultātā, t.i., līgumattiecības, kuru saturs ir līguma dalībnieku savstarpējās tiesības un pienākumi.
Katra saistību līguma būtību raksturo vienas puses apsolījums un tā pieņemšana no otras puses- vienpusējs līgums, vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm- divpusējs un vairākpusējs līgums.
Atkarībā no tiesību un pienākumu sadalījuma starp līguma dalībniekiem līgumi ir vienpusēji un divpusēji. Vienpusējā līgumā pienākumi ir tikai vienai pusei- parādniekam, bet otrai pusei- kreditoram- ir tikai tiesības. Tādi līgumi ir, piemēram, aizdevuma līgums un patapinājuma līgums. Divpusējā līgumā katrai pusei ir gan tiesības, gan pienākumi, t.i., katra puse vienlaikus ir kreditors un parādnieks.
Vairums līgumu ir divpusēji. Tādi ir visi līgumi, pēc kuriem pret atlīdzību tiek atsavināta manta, pirkuma līgums, dāvinājums, nomas un īres līgumi, darba līgums, uzņēmuma līgums un citi.
Šajā līgumu grupā ietilpst īres, nomas, patapinājuma un aizdevuma līgumi. Šo līgumu gadījumā netiek nodotas īpašuma tiesības uz lietu, bet gan tikai lietas lietošanas tiesības uz noteiktu laiku.…