Nomas un īres līgumiem Latvijas Republikas Civillikumā ir veltīta četrpadsmitā nodaļa (2112. – 2177.pants). Arī lekciju kursā – Saistību tiesības – šiem līgumiem tiek pievērsta liela nozīme, jo sadzīvē, gandrīz katram, nākas sastapties ar šo līguma veidu. Šā referāta mērķis ir noskaidrot, kas ir kopīgs un kas atšķirīgs nomas līgumam ar īres līgumu. Savā darbā esmu balstījusies uz darbiem “Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības.” autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā1 un V.Sinaiskis “Latvijas civiltiesību apskats. Lietu tiesības. Saistību tiesības.”2
1.Nomas un īres līguma jēdziens un noslēgšanas kārtība
Termini- noma un īre- ikdienā bieži tiek lietoti kā sinonīmi. No Civillikuma 2112. panta var secināt, ka tā tas tomēr nav: “Noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums – īre.”3 Tātad, ja kustamu vai nekustamu lietu nodod citai personai ar mērķi gūt no tās peļņu, piemēram, izmantojot telpas tirdzniecībai, tad to sauc par nomu, bet, ja lieta tiek nodota ar mērķi to izmantot, bet nekādi ienākumi no tā netiek gūti, piemēram, izmantojot telpas dzīvošanai, tad tā ir īre.…