Nomas institūta tiesiskais regulējums, problemātika

Uz doto mirkli Latvijā ir nedaudz pierimusi aktivitāte, kas risinās gar nekustamo īpašumu – zemi, ēkām u.tml. (lietas, kuras ārēji nebojājot nav iespējams pārvietot no vienas vietas uz otru). Tas skaidrojams ar inflācijas apkarošanas nolūkos izstrādāto valdības plānu, kas radīja šķēršļus iegūt kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Tomēr, neskatoties uz šīm valdības aktualitātēm, nekustamā īpašuma sfērā joprojām saglabā savu lomu un tajā notiek darījumi ar lieliem finanšu līdzekļiem.
Piedevām, valdības aktivitātes ierobežojot nekustamā īpašuma īpašumtiesību iegūšanu, rada apstākļus citu tiesību plašākai pielietošanai. Tā kā ir apgrūtināta īpašuma iegūšana – tam vajag lielāku „starta” kapitālu, tad personām pievilcīgāks sāk izskatīties nekustamā īpašuma nomas vai īres institūts. Personai, noslēdzot nomas līgumu, nav nepieciešami tik lieli finanšu līdzekļi, kā tas būtu šī paša vai līdzīga īpašuma iegādē. Ja persona īpašumu ir iegādājusies, bet sākotnējais mērķis (kādēļ šis īpašums ir iegādāts) ir zudis, tad būs jārisina jautājums par tā atsavināšanu, kas pašreizējā situācijā var nozīmēt pat zaudējumus, jo īpašuma vērtība var būt kritusies. Savukārt nomas gadījumā personas risks ir daudz mazāks.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas komersantu vidū bija novērojama tendence pirkt nekustamos īpašumus sava uzņēmuma vajadzībām, piemēram, lai izvietotu biroju.…