Šis jaunais jēdziens- līzings strauji ir ienācis mūsu ikdienā. Uz līzinga pamata tiek iegādāts viss- dzīvokļi, automašīnas, gāzes plītis un rūpniecības iekārtas.
Diemžēl šodien nav atsevišķa Latvijas normatīvā dokumenta , kas nosaka līzinga būtību, tā uzskaites un nodokļu aplikšanas noteikumus. Tāpēc, atkarībā no savām interesēm , katrs traktē līzingu pa savai modei. Līzinga devēju asociācija cenšas pielīdzināt atsevišķas formas kredītam, mazumtirdzniecības darbinieki cenšas piesegt pārdošanu ar maksājuma pagarinājumu( uz kredīta), nodokļu inspekcija savās vēstulēs svārstās starp trim jēdzieniem : noma- pakalpojums- kredīts. Prakse vēl ievieš savu specifiku. Visi šie līzinga uzskaites un nodokļu aplikšanas jautājumi prasa savu risinājumu.
Šodien neviens viedoklis nevar tikt uzskatīts par pilnīgu un galīgu. Lai izprastu līzinga problēmu , jāizpēta, jāsalīdzina un jāapkopo gandrīz divu desmitu normatīvo dokumentu nostādnes t.sk.
Starptautiskā grāmatvedības standarta “ Par nomu”,
LR likuma “ Par pievienotās vērtības nodokli”,
LR likuma “ Par uzņēmumu ienākuma nodokli”,
VID vēstuļu u. c .nostādnes.
Līzings ir nomas attiecības. Un tāpēc pārdošanu ar maksājuma pagarinājumu nevar uzskatīt par līzingu, tāpat kā sarežģīti ir uzskatīt par nomas attiecībām tās attiecības , kas izriet no Latvijā praksē pielietojamā atgriezeniskā līzinga noteikumiem.…