Autore izvēlējās analizēt civillikuma saistību tiesību trešo nodaļu par nokavējumu. Nokavējuma veidiem, nokavējuma sekām un nokavējuma seku novēršanu. Analīzes laikā tika izstrādās mērķim tika izvirzīt šādi jautājumi:
Analizēt noteiktās likuma normas,
Meklēt vēl nesošu informāciju par nokavējumu,
Lielākā problēma vācot materiālus par izvēlēto tēmu. Bija tāda, ka taisni par šo tēmu informācijas nebija pietiekami daudz, nācās strādāt tiki ar trim avotiem.
Nokavējums ir izpildījuma novilcinājums ilgāk par noteikto laiku. Ja termiņš saistībā nav noteikts, tad izpildīšanas pienākums rodas pēc kreditora pieprasījuma.
Nokavējums ir tikai tad, ja tas izpaužas prettiesiskā novilcinājumā. Ja pienākuma izpildi aizkavē nepārvarama vara vai citi attaisnojoši apstākļi, novilcinājums nav prettiesisks.
Nokavējuma veidi iedalās:
I) parādnieka nokavējums
II) Kreditora nokavējums
Parādnieka nokavējums izpaužas attiecīgo darbību neveikšanā termiņa noteiktā laikā. Kreditora nokavējums izpaužas saistību izpildījuma nepieņemšanā noteiktajā termiņā.
I)parādnieka nokavējums izpaužas kā:
Izpildījums ar prettiesiskā valdījumā esošu lietu- tas saprotams kā, ar prettiesiskiem līdzekļiem nevar panākt tiesisku rezultātu- savas saistības izpildi. Ja parādnieks izpildījumam vajadzīgo lietu nozog vai kā citādi prettiesiski iegūst valdījumā un dod to tālāk kreditoram, saistība netiek uzskatīta par izpildītu un iestājas nokavējums.
Parādnieka neattaisnota prombūtne- šī nokavējuma izpausme attiecināma uz saistību, kurā, izpildījums saņemts personiski no parādnieka. Prombūtne uzskatāma par neatrašanos izpildes vietā. Kreditoram parādnieks nav jāmeklē. Praktiski prombūtnei nav lielas nozīmes, jo neiespējamība starp parādnieku noliktajā vietā negroza saistību. Vienīgi ja parādnieks vēlāk cenšas attaisnoties ar nespēju ierasties vajadzīgajā vietā, tad var tikt pārbaudīts prombūtnes iemeslu svarīgums.…
