Kopsavilkums
Pētnieciskā darba rezultātā aizstāvēšanai darba autore izvirza sekojošas tēzes, kas izteiktas priekšlikumu un secinājumu formā.
1. Maksātnespējas likums izvirza divas stingras prasības kreditoram, lai to atzītu par nodrošināto kreditoru maksātnespējas procesa ietvaros:
1) Kreditora prasījumam ir jābūt nodrošinātam ar konkrētu ķīlu tiesību veidu – komercķīlu, hipotēku uz nekustamo īpašumu un kuģi;
2) Ķīlai ir jābūt reģistrētai attiecīgā reģistrā (publiskās ticamības kritērijs).
2. Bez publiskās ticamības kritērija būtu grūti sasniegt efektīvu, galvenokārt ātru, maksātnespējas procesu, jo administratoram ir samērā īss termiņš (5 darba dienas), kuru laikā ir jāizlemj – atzīt vai neatzīt kreditora prasījumu. Reģistru nepieciešamību kā vienu no maksātnespējas procesa un kreditoru tiesību aizsardzības principu ir atzinusi arī Pasaules Banka izstrādātajos principos un rekomendācijās efektīvam maksātnespējas procesam un kreditoru tiesību aizsardzībai. Arī darba autore pievienojas uzskatam, ka par nodrošinātu kreditoru maksātnespējas procesa ietvaros ir nepieciešams atzīt tikai tādu kreditoru, kurš savas prasījuma tiesības ir nodrošinājis ar ķīlu – reģistrētu attiecīgā reģistrā.
3. Maksātnespējas likuma izpratnē nodrošinātā kreditora jēdziens attiecībā pret nodrošinātā kreditora (pēc būtības) jēdziena civiltiesiskajā regulējumā vispār ir sašaurināts. No civiltiesību aspekta nodrošināts kreditors būs arī tāds, kurš savas prasījuma tiesības būs nodrošinājis ar rokas ķīlu vai lietošanas ķīlu. Taču Latvijā nepastāv publisku reģistru rokas un lietošanas ķīlai.
4. Maksātnespējas procesā, nezināšana par rokas vai lietošanas ķīlas esamību var nodarīt zaudējumus parādnieka mantai. Tāpēc ir nepieciešams nodrošināt publisku informācijas pieejamību arī par rokas un lietošanas ķīlu. Lai nebūtu nepieciešams iztērēt liekus naudas līdzekļus, autores priekšlikums ir reģistrēt šādas ķīlas jau esošajā komercķīlas reģistrā. Šo reģistru varētu izveidot kā atsevišķu sadaļu speciāli rokas un lietošanas ķīlām.
5. Nenodrošinatā kreditora un nodrošinatā kreditora intereses maksātnespējas procesā saduras. Nodrošinātais kreditors biežāk būs tendēts uz bankrota procedūru, lai pēc iespējas ātrāk realizētu savas prasījuma tiesības uz ieķīlāto mantu. Nenodrošinātajiem kreditoriem balsojot un tādējādi pieņemot lēmumu par izlīgumu vai sanāciju, nodrošinātā kreditora tiesības attiecībā uz prasījuma apmierināšanu var tikt ierobežotas.
6. Ierobežojums nodrošinātajam kreditoram iesniegt maksātnespējas pieteikumu ir pamatots, jo pašam nodrošinātajam kreditoram nav lietderīgi iesniegt maksātnespējas pieteikumu, divu iemeslu dēļ:
1) ja maksatnespējas process tiks pasludināts, tad nodrošinātais kreditors riskē ar to, ka kreditoru sapulce lems par sanāciju vai izlīgumu (viņa tiesības tiks ierobežotas);
2) pats galvenais – nodrošinātā kreditora maksātnespējas pieteikums nodrošinātā prasījuma apmērā nekad nebūs pamatots, jo parādnieks savas saistības izpildīs ar ieķīlāto mantu. Tādēļ secinājums ir tāds, ka parādnieks attiecībā pret nodrošināto kreditoru nevar būt maksātnespējīgs, jo pastāv manta, ar kuru segt prasījumu (tas neattiecas, ja uz gadījumu, kad kreditoram ir gan nodrosinats, gan nenodrosinats prasījums).
…
