Visā vēstures attīstības posmā Latvijā ir pastāvējušas nodevas un nodokļi, kurus nosaka valsts vara.
Vēsturiski nodokļu sistēmā ir 4 posmi:
agrīnais (antīkais) – brīvie pilsoņi praktiski nebija padoti nekādam nodoklim, nodokļus (galvenokārt netiešos) maksāja tikai nebrīvie;
feodālais – pastāvēja tiešās īpašuma nodevas uz zemi un grunti (gruntsnodoklis);
akcīzes sistēmas - patērētāju nodokļu sistēma, tā kā par patērēšanu visas kārtas maksāja šo nodokli. Akcīzes bija līdzeklis, kas noveda pie vienmērīgas nodokļu sadales;
modernā personālā nodokļu sistēma – attīstījās 20.gadsimtā, kad ieviesa progresējošo ienākuma nodokļa aplikšanu. Tika saglabāti daudzi vecie nodokļi.1
Līdz 15. gadsimtam vairāk pastāvēja naturālā nodevu maksāšana, kas bija obligāti jāpilda. Vēlākā sabiedrības attīstības posmā, kad izveidojās preču un naudas attiecības, nodokļi ieguva galvenokārt naudas formu, kaut gan turpināja pastāvēt arī nodokļu maksājumi natūrā un klaušu veidā.2
Šajā referātā ir īss apskats par nodokļiem un nodevām Latvijā laika posmā no 13. līdz 17.gadsimtam.
1.Nodokļu un nodevu vēsture Latvijā
1.1.Nodokļi un nodevas Livonijā 13. – 16. gs.
12. gadsimta beigās tagadējās Latvijas teritorijā ieradās vācieši, kuri arī noteica pirmās nodevas. Kad vāci citu pēc cita 13. gs. laikā iekaroja Latvijas novadus un pakļāva vietējos iedzīvotājus, tiem ar padošanas līgumiem un īpašiem nodevu rakstiem tika noteikti piespiedu maksājumi zemes kungiem, un šie maksājumi bija naturālās nodevas – labība, piena produkti, gaļa, olas, medus, mājdzīvnieki un mājputni, zivis, siens, zvērādas, vasks, malka, kokmateriāli, kā arī nauda. …