Ieskats nodokļu vēsturē.
Nodokļu izcelšanās ir tikpat sena, kā pati civilizācija.[9;56] Ir zināms, ka jau senos laikos zemniekiem bija jāatdod baznīcai vai pilskungam noteikta sava īpašuma daļa naturālajās vērtībās. Vēlāk parādījās naudas maksājumi, kas bija obligāti jāveic armijas uzturēšanai, nocietinājumu būvēšanai un citām kara vajadzībām.
Latvijā nodokļi ir parādījušies ap 10. – 12. gs. Senlatvijas pilskungi , lai nodrošinātu pārvaldi, balstījās uz nodevām, ko ievāca savas teritorijas iedzīvotājiem pēc t.s. ieraduma tiesībām jeb nerakstītām tiesību normām – tradīcijām.
10.-12. gs. tagadējās Latvijas teritoriju gan no austrumiem, gan rietumiem bieži skāra kaimiņtautu bruņoti iebrukumi. Iebrucēju galvenais mērķis bija pakļaut iedzīvotājus savai varai t.i. likt tiem dot nodevas. [8;7] Par pirmajām nodevām vairāki pētnieki uzskata vāciešiem maksātās iezemiešu nodevas, ko maksāja Rīgas, Salaspils un Ikšķeles lībieši, lai uzturētu katoļu priesterus. [8;9]. 13.gs vācieši bija pakļāvuši Latvijas novadu iedzīvotājus veikt piespiedu maksājumus zemes kungiem un šie maksājumi bija naturālās nodevas – labība, piena produkti, olas un dažādi citi lauksaimniecības ražojumi, kā arī nauda. Nodevu maksājumi bija desmitā tiesa. Tie bija jādod attiecīgi garīgajai un laicīgajai varai. Garīgajai varai dodamā „desmitā tiesa” bija desmitā daļa no visiem ienākumiem, [8;11], tāpēc var apgalvot, ka šī nodeva ir bijusi mūsdienu IIN prototips. Tāpat pastāvēja arī muitas nodoklis. Tas tika ņemts par preču iekšēju pārvadāšanu no vienas Livonijas pavalsts uz citu gan pa sauszemi, gan pa upēm. [8;13]. Rīgas nomnieki maksāja nekustamās mantas nodokli, ko aprēķināja pēc īpašumā esošā nama vai ēkas vērtības, kā arī zemes nodokli par pilsētas ēku, gruntsgabalu un preču uzglabāšanas laukumu izmantošanu. Tāpat lielus ienākumus Rīgas pilsētai deva maksājumi par tirdzniecības darījumiem. [8;14] (šo maksājumu var pielīdzināt mūsdienu UIN).
Pirmā nodokļu sistēmas izveidošana radās brīvvalsts pirmajos pastāvēšanas gados.[8;56] Taču valsts pastāvēšanas pirmajos gados ar nodokļu iekasēšanu nevarēja nodrošināt valstij nepieciešamos naudas līdzekļus, jo kara laikā valsts cieta lielus zaudējumus un nebija nedz īpašumu, nedz ienākumu, no kuriem šos nodokļus iekasēt, arī jaunā likumdošana vēl nebija izstrādāta.
Sākumā bija jāizmanto Krievijā pastāvošos nodokļu likumus un rīkojumus, kuri atbilda un nešķita pretrunīgi valsts saimniecības nostiprināšanas interesēm. Tāpat nepieciešamos līdzekļus :atvijas pastāvēšanas gados spēja sagādāt tikai papīra naudas emitēšana, kas, savukārt, izsauca strauju inflācijas pieaugumu [8;57]
Vēlāk, ar laiku, nodokļu likumi tika vairākkārt grozīti, noteica jaunās nodokļu likmes, mainīja ar nodokļiem apliekamos objektus.To noteica gan Padomju Savienības, gan Vācijas Federatīvās Republikas valdības.
Saskaņā ar mūsu valsts neatkarības atjaunošanu , iestājās jaunās saimnieciskās likumdošanas veidošanas posms, kurā prioritāru vietu ieņēma nodokļu likumu izstrādāšana. Latvijas Republikas Augstākā Padome ar 1990. gada 28. decembra lēmumu pasludināja, ka valstī, sākot ar 1991.gada 1.janvāri stājas spēkā jauna vienota nodokļu sistēma un tās darbību regulē Latvijas Republikas likums „Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā”. 1991.gadā Latvijas valstī tika izveidota vienota nodokļu sistēma, kas atbilst suverēnās valsts saimniekošanas principiem. [8;83]
…
