1. Japānas nodokļu sistēmas attīstība
Japāna ir unitāra valsts, kuru veido 47 prefektūras, kas sevī apvieno 3255 pašvaldības, apgabalus un rajonus, no kurām katram ir savs budžets.
Japānas pašreizēja nodokļu sistēma bija izveidota pēckara periodā (1950.-1960. gados), kad Japānas valdības politika nodokļu jomā nospēlēja svarīgu lomu gan, lai nodrošinātu sociālekonomisko attīstību valstī, gan arī kļūva par līdzekļi rūpniecības politikas īstenošanā un tehnoloģiskās modernizācijas paatrināšanā. Mūsdienu nodokļu sistēmas pamatprincipi bija noformulēti tā saucamajā „Šoupa misijā”, kuras mērķis bija pasaules labākās nodokļu sistēmas izveide. Tomēr Japānas valdība diezgan sķeptiski novērtēja šo „misiju” un pavisam drīz sāka pielāgot nodokļu politiku sociāli-kulturālajām īpatnībām un valsts aktuālakajām ekonomiskām vajadzībām. Tā kā tolaik Japānas ekonomiskās politikas galvenais uzdevums bija atrākās ekonimiskās izaugsmes stimulēšana, arī nodokļu aplikšanas politika veidoja pēc iespējas labvēlīgākus apstākļus šī uzdevuma izpildei.
Kā jau bija minēts iepreikš, par Japānas nodokļu politikas raksturīgu iezīmi var nosaukt to, ka tā vienmēr cenšas vienoties un pielagoties konkrētām vajadzībām un prioritātēm ekonomikas un sabiedrības attīstībai, ka arī ņem vērā valsts sociāli-ekonomiska brieduma pakāpi. Tas viss izskaidro būtiskas transformācijas, kas ir notikušas Japānas nodokļu sistēmā pēdējā pusgadsimtā.
Nodokļu politikas virzieni pēckara periodā vairākkārt ir mainījušies, un tiek uzskatīts, ka līdz 21.gadsimtam Japānas nodokļu politikā var atzīmēt trīs posmus:
1) 50.- 70.gadu sākums – aktīva nodokļu izmantošana rekonstrukciju stimulēšanā, ekonomiskas izaugsmes paātrināšanā un tautsaimniecības tehnoloģiskaja atjaunošanā;
2) 70.-80. gadu vidū – mēģinājums nodokļu sistēmu adoptēt janajiem ekonomiskās izaugsmes mēreniem tempiem;
3) 80.gadu beigās – 90.gadi – nodokļu sistēmas pakāpeniskā transformēšana neitralitātes un vienkāršotības sasniegšanai, ka arī nodokļu ieņēmumu iekasēšanas stabilitātes nodrošināšanai;
Ekonomiska izaugsmes augsti tempi un divas naftas krīzes Japānā sekmēja radikālās pārmaiņas ekonomikas jomā. Patēriņa pieauguma, iedzīvotāju novecošanas un starptautisku operāciju paplašināšanas dēļ 1987.-1989. gados notika radikālā Japānas nodokļu sistēmas reforma.
Šādas radikālas nodokļu reformas galvenie virzieni ir sekojošie:
Personu ienākuma nodokļa liberalizācija, t.i. progresīvu nodokļu likmju samazināšana, personas standartieturējuma lieluma palielināšana, dažādu speciālo ieturējumu summu palielināšana, ieskaitot ieturējumus ar nodokļu maksātāju dzīvojošam personām ar īpašām vajadzībām u.c.
Nodokļu atlaižu palielināšana no 10 miljoniem Jenu līdz 15 mln. Jenu pensiju ienākumiem personām ar 30 gadu darba stažu
Mantojuma nodokļa izmaiņas: minimālas ar nodokli apliekāmas summas sliekšņa palielināšana no 20 mln Jenu līdz 40 mln Jenu, ka arī maksimālās nodokļa likmes pazemināšana no 75% līdz 70%
Patēriņa nodokļa ieņēmumu sadale starp vietējām pašvaldībām: 1/5 daļa nonāk vietājām pašvaldībām
…
