Ievads
Nodokļu sistēma ir neatkarīgās valsts pastāvēšanas nosacījums, tādēļ nodokļu politikai ir visciešākais sakars gan ar politisko, gan ekonomisko situāciju. Nodokļu politiku valsts dzīvē ir grūti pārvērtēt. Ekonomikas attīstība, ražošanas efektivitāte, resursu un patēriņa racionalizācija, valsts ekonomiskā stabilitāte, vienlīdzība un taisnīgums - visi šie uzdevumi cieši saistīti ar nodokļu sistēmu un nodokļu politiku.
Pasaules valstīs eksistē ļoti daudz nodokļu sistēmu variantu, kuri atšķiras pēc saviem darbības principiem, likmēm un realizācijas mehānismu. Praksē nav ieteicams tieši pārņemt kādas citas valsts nodokļu sistēmu un piemērot to Latvijas apstākļiem. Tomēr ir nepieciešams izmantot attīstīto tirgus ekonomikas valstu pieredzi šajā jautājumā, jo ir svarīgi turpināt Latvijas nodokļu sistēmas pilnveidošanu. Pašreiz pasaulē notiek sadarbība nodokļu harmonizācijas jomā, ir izveidotas starptautiskās organizācijas (SVF, PTO), kas nodarbojas ar šiem jautājumiem, it īpaši šis process saskatāms Eiropas Savienības valstīs. Tāpēc ir svarīgi izstudēt pasaules nodokļu politikas dažādus aspektus, lai Latvija varētu izveidot nodokļu sistēmu, kas iekļautos pasaules nodokļu sistēmā.
1. Nodokļu politikas teorētiskie aspekti
1.2.Nodokļu būtība un to funkcijas
Nodokļu sistēma ir viena no svarīgākajām ekonomisko procesu regulēšanas svirām. Ar tās palīdzību sabiedrības kopējo vajadzību apmierināšanai valsts un pašvaldību budžetos koncentrē daļu iekšzemes kopprodukta. Savukārt, nodoklis – tas ir viens no finansu zinātnes pamatjēdzieniem. Nodokļa būtības saprašanas grūtības ir saistītas ar to, ka nodoklis tā ir ekonomiskā un tai pašā laikā saimnieciskā un tiesiskā reālās dzīves parādība.
Nodokļu un nodevu sistēmu veido:
1. valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un kuru likmi nosaka Saeima;
2. valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;
3. pašvaldības nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem maksājumiem.
Nodokļa definīcija ir sekojoša:
Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas, nokavējuma naudas maksājums kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Nodokļi ir naudas maksājumi, ko veic nodokļu maksātāji uz bezatlīdzības pamata, un tie nav saistīti ar noteiktu mērķi.
Savukārt valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos), vai likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētajiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).
Pasaules pieredze rāda, ka nodokļu regulēšana kopā ar kredītu un naudas regulēšanu ir tirgus ekonomikas vadīšanas visefektīvākā forma. Nodokļi - tā ir valsts ieņēmumu pamatforma pasaules attīstītajās valstīs.
Nodokļu sistēma nodrošina finansu resursu koncentrāciju valsts tiešā rīcībā tai svarīgu ekonomisku un sociālu uzdevumu risināšanai. Ar nodokļiem, nodokļu atvieglojumiem un subsīdijām, kas ir nodokļu sistēmas neatņemamā sastāvdaļa, valsts virza vienotas prasības tautsaimniecības vadīšanas efektivitātes nodrošināšanai, kas stimulē izvirzīto mērķu sasniegšanu un uzņēmumu ienākuma racionālu izmantošanu. Kopā ar tiešu fiskālu funkciju - valsts ieņēmumu nodrošināšanu - nodokļu mehānisms ietver sevī daudzas iespējas ekonomiski ietekmēt sabiedrisko ražošanu, to dinamiku un struktūru, zinātniski tehniskā progresa attīstību. Tautsaimniecības attīstība kā gala rezultāts - indikators parāda nodokļu sistēmas pozitīvo vai negatīvo ietekmi. Straujie tautsaimniecības attīstības tempi atsevišķās valstīs parāda, ka nodokļu sistēma sekmē attīstību, bet stagnācija parāda nodokļu sistēmas negatīvo tendenci. Līdz ar to nodokļi var tikt uztverti kā ekonomisks un sociāls instruments, ko izmanto, lai segtu sabiedrības vajadzības, kā arī nodrošina noteiktu iedzīvotāju ienākuma un mantas sadales funkciju atbilstoši uzstādītiem sociālpolitiskiem mērķiem.
…
