NOBEIGUMS
Darba mērķis bija izpētīt nodokļu sistēmas iezīmes ES valstīs un izstrādāt priekšlikumus nodokļu sistēmas uzlabošanai Latvijā.
Darbā tika pētīta Latvijas nodokļu sistēma, kā arī veikts salīdzinājums ar citām ES valstīm - par ienākuma nodokli (no iedzīvotājiem un no uzņēmumiem), vides nodokļiem, sociālo nodokli, PVN, akcīzes nodokli. Tāpat, pamatojoties uz Doing Business reitingu, tika novērtēta 28 ES valstu nodokļu sistēmas pievilcība. Latvija reitingā ieņem 14. vietu, kas liecina par diezgan augstu no-dokļu sistēmas konkurētspēju, tomēr turpmāka analīze parādīja, ka ir iespējams mācīties no citu valstu pieredzes un ieviest dažas izmaiņas. Var secināt, ka ES nodokļu sistēma ir lielā mērā unificē-ta. Pirmkārt, ES struktūras regulē netiešos nodokļus, jo tieši ar šiem nodokļiem veidojas Eiropas Savienības budžets. Tiešos nodokļus galvenokārt regulē valstu līmenī.
Nodokļu likmes ES, īpaši tiešo nodokļu, ir ļoti atšķirīgas. Atšķiras arī tāda netiešā nodokļa likme kā pievienotās vērtības nodoklis. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes parasti ir augstākas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm. Tomēr lielākā daļa ES valstu piemēro progresīvo ienā-kuma nodokli. Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu plaši izmanto PVN samazinātas likmes pārtikai un zālēm.
Vissarežģītākā nodokļu sistēma Francijā. Augstākā nodokļu likme ir Zviedrijā, bet zemākā Kiprā. Baltijas valstīs no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nodokļu līmenis ir zems, bet patiesībā izrā-dās, ka zems nodokļu līmenis ir tikai uzņēmumiem, bet iedzīvotājiem, īpaši ar zemiem ienākumiem, nodokļu slogs ir augsts.
Eiropas Komisijas ikgadēja ziņojumā par valstīm, Latvijas nodokļu sistēma tiek vērtēta sa-mērā negatīvi, ņemot vērā lielo nodokļu slogu iedzīvotājiem. ES vidējais nodokļu slogs cilvēkiem ar ienākumiem, kas mazāki par 50% no vidējās algas, ir 32%, savukārt Latvijā - 41%. Augstā slo-dze uz darbaspēku un patēriņu, sakarā ar nepareizu nodokļu sloga sadalījumu, palielina ienākumu diferenciāciju.
…