Ievads
Lai valsts varētu normāli funkcionēt, tai ir nepieciešami lieli naudas līdzekļi, ko ieguldīt attīstībā un laist apgrozībā. Šos naudas līdzekļus valsts iegūst nodokļu veidā no nodokļu maksātājiem.
Likumā “Par nodokļiem un nodevām” tiek lietoti šādi termini:
Nodoklis — ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas un nokavējuma naudas maksājums.
Nodokļu maksātāji — Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrētā nodokļa objekts un maksātāju loks tiek noteikts katra konkrētā nodokļa likumā. Šā likuma izpratnē par nodokļu maksātājiem uzskatāmas arī ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas.
Nodokļa atlaide — nodokļa daļa, par kuru var samazināt aprēķināto nodokli, ja nodokļa maksātājs ir izpildījis konkrētā nodokļa likuma nosacījumus vai to paredz likumā noteiktie kritēriji. Atbilstoši likuma nosacījumiem nodokļa atlaide ir atmaksājama vai neatmaksājama.
Taksācijas periods — laika posms (gads, mēnesis u.c.), par kuru tiek aprēķināts nodoklis.
Veiksmīga nodokļu sistēma un politika ir viens no priekšnosacījumiem, lai valstī būtu ekonomiska stabilitāte un stabils iedzīvotāju labklājības līmenis, par cik tieši nodokļu sistēmai nepieciešams regulēt tādu svarīgus faktorus kā iekšējā tirgus aizsardzību, iedzīvotāju labklājības līmeņa stabilizēšanu un vēl neskaitāmus citus faktorus, kas ļoti tieši ietekmēs mūs un mūsu līdzcilvēkus. No nodokļiem būs atkarīga mūsu bezmaksas vidējā izglītība, medicīnas pakalpojumi, sociālās garantijas (bezdarbnieki, pensionāri, grūtnieces un slimnieki), kā arī specializētie nodokļi, kas paredzēti ceļu sakārtošanai, infrastruktūras uzlabošanai, vides attīrīšanai un daudzi citi.
…
