Nodokļu funkcionēšana
Mājsaimniecības un uzņēmuma aplikšana ar nodokļiem nav pašmērķis, bet ir līdzeklis valsts dažādu mērķu realizēšanai. Aplikšanai ar nodokļiem ir instrumentāla loma, kuru valsts uzņemas, pamatojoties uz noteiktām funkcijām, kuras tai uzdevusi sabiedrība.
Nodokļu funkcija ir tieši formulēts uzdevums, kuru pārņem valsts, lai ieviestu dzīvē nodokļu politikas mērķus un, reizē ar to, realizētu sabiedrības politiku. Pirmajā vietā, vēsturiski apskatot, ir fiskālie mērķi- līdzekļu radīšana, kurus akceptējuši arī nacionālekonomisti, piemēram, Ādams Smits, kurš valstij noteica noteiktus uzdevumus, pie kam tai bija jārūpējas par nepieciešamo naudas līdzekļu radīšanu: tātad dominēja fiskālais nodokļu mērķis.
Blakus klasiskajam fiskālajam nodokļu mērķim vēsturiskajā attīstības procesā izvirzījās tālāki ekonomiskie mērķi, kurus šodien dažreiz literatūrā apzīmē par iedarbības funkciju. Blakus fiskālajam nodokļu mērķim Ā. Vāgners propagandēja sociālpolitisko nodokļu mērķi. Blakus sociālpolitiskajam mērķim ir vēl tālāka iedarbības funkcija, kurā spilgtāk izpaužas, attīstoties ekonomiskajai teorijai: kā piemēru minot konjunktūrpolitisko nodokļu mērķi (nodarbinātības politika), kuru pārstāvēja Keinss, bet vēlāk kompensātorisko nodokļu politikas pārstāvji.
…