Nodokļu līgumi mūsdienu starptautiskajā, Eiropas un Latvijas tiesību sistēmā

Ja nodokļu konvencijas nosaka likmes, kas ir augstākas par likumā noteiktajām, ir jāpiemēro likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktās likmes, savukārt, ja konvencijā ir noteiktas likmes, kas ir zemākas par likumā noteiktajām, nodokļu konvencijās noteiktās likmes ir jāpiemēro saskaņā ar MK 30.04.2001 noteikumi Nr.178, kas stājās spēkā 2001.gada 1.jūnijā “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”noteikto kārtību, aizpildot attiecīgā veida rezidenta apliecību.
Divpusējās starpvalstu konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, kā tas redzams no nosaukuma, tiek piemērotas tikai attiecībā uz ienākuma un kapitāla, jeb tiešajiem nodokļiem. Latvijā tie ir:
• iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
• uzņēmumu ienākuma nodoklis;
• īpašuma nodoklis .
Divpusējās konvencijas neregulē jautājumus attiecībā uz aplikšanu ar netiešajiem nodokļiem, piemēram, pievienotās vērtības (apgrozījuma), kā arī akcīzes un muitas nodokļus (izņemot nodokļu konvenciju noteikumus attiecībā uz diskriminācijas nepieļaušanu) – tos regulē tirdzniecības un brīvās tirdzniecības līgumi, starptautisko organizāciju izstrādātie daudzpusējie līgumi .
Nodokļu likumu piemērošanu starpvalstu nodokļu konvencijām ir prioritārs raksturs. Parasti nodokļu maksātājs saskaņā ar nodokļu konvencijām var saņemt nodokļu atvieglojumus, un tie ir jāpiemēro. Kārtību, kādā tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”
…