2.3. NOBEIGUMS
Kopumā Latvijas iedzīvotāji jūtas droši par savu darbavietu un daļa praktiski ir izjutusi kopējo ienākumu pieaugumu. Tiesa, pozitīvo finanšu pienesumu šī gada laikā mazinājis izdevumu slogs, kas palicis nemainīgs vai pat pieaudzis. Pēc iedzīvotāju domām, galvenie rūpju faktori mājsaimniecību budžetam bijuši valsts likumdošanas izmaiņu ietekme (nodokļi) uz izdevumiem, augošie transporta izdevumi, kā arī tēriņi par pārtiku un mājokli.
Ņemot vērā, ka Latvijā ir novērojama būtiska iedzīvotāju nevienlīdzība, ko atspoguļo dažādi rādītāji, ir svarīgi, lai nodokļu sistēmā uzsvars būtu likts uz kapitāla nodokļu iekasēšanu, nevis darbaspēka nodokļiem (sociālās iemaksas Latvijā, tāpat kā citās ES valstīs, sastāda aptuveni vienu trešo daļu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem un kapitālā nodokļa ieņēmumi ir ļoti zemi, ja salīdzina ar citām ES valstīm).
Nenodrošinot iespēju vienlīdzību tagad, nākotnē nāksies arvien vairāk pārdalīt ienākumus – palielināt nodokļu slogu. Augstu nodokļu bīstamība kļūst acīmredzama brīdī, kad saproti, ka tie ne vien pārdala ienākumus (valsts līmenī tas būtu kā naudas pārlikšana no labās kabatas uz kreiso, kopējo labklājību nemainot), bet arī ietekmē mūsu izvēles – traucē iespēju vienlīdzībai. Un, jo lielāks ir nodokļu slogs, jo vairāk tas soda produktīvās nodarbes un atbalsta neproduktīvās, tādējādi bremzējot valsts attīstību .
…