Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamat-budžetā vai speciālajos budžetos), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojumu sa-ņemšanu un nav soda naudas un nokavējuma naudas maksājums.
Nodokļa atlaide ir nodokļa daļa, par kuru var samazināt aprēķināto nodokli, ja nodokļa maksātājs ir izpildījis konkrētā nodokļa likuma nosacījumus vai to paredz likumā noteiktie kritēriji.
Nodokļu administrācija ir Valsts ieņēmuma dienesta, valsts sociālās apdrošināšanas fonds un to izveidotās institūcijas, pašvaldības domes (padomes) ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, kuras pilnvarotas ar likumu pārzināt nodokļu ievākšanu.
Nodokļu maksātāji ir fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai uz norunas pamata izveido-tas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē.
Valdības rīcībā ir trīs galvenās metodes, kā iegūt savu izdevumu finansēšanai nepieciešamos līdzek-ļus: naudas emisija, nodokļi un aizņēmumi.
Mūsdienu valstīs ar tirgus ekonomiku nodokļiem ir vairāki veidi. Vissvarīgākie ir:
1. ienākumu nodokļi, ar ko tiek aplikti indivīdu ienākumi no algām, pensijām un dažādiem aktīviem (piemēram, bankā noguldīto līdzekļu procentiem);
2. akcīzes nodokļi;
3. apgrozījuma nodokļi;
4. pievienotās vērtības nodokļi, ar ko tiek aplikti galvenokārt izdevumi par precēm un pakalpojumiem;
5. peļņas nodokļi, ar ko tiek apliktas sabiedrības;
6. muitas nodevas, ar ko tiek aplikts preču imports.
Katram no šiem nodokļiem ir savi trūkumi. Galvenā problēma ir tā, ka tie izraisa neparedzētas blakussekas, kurām ir tendence izkropļot ekonomisko lēmējdarbību un mazināt efektivitāti.…