Nodokļu izcelšanās vēsture ir tik pat sena, cik veca ir civilizācija. Jau verdzības un feodālajā iekārtā pastāvēja naturāla nodevu maksāšana un klaušas, kas arī bija obligāti jāpilda. Vēlākajā sabiedrības attīstības posmā, kad izveidojās preču un naudas attiecības, nodokļi ieguva galvenokārt naudas formu, bet dažkārt pastāvēja arī nodokļu maksājumi natūrā un klaušu veidā.
Kā piemēru šim faktam varētu minēt citātu no A. Baloža grāmatas “Latvijas un latviešu tautas vēsture”: “Kad zviedri pārņēma Livoniju, zeme bija stipri izpostīta. 1624. gadā latviešu pusē 53 procenti latviešu zemnieku sētu stāvēja tukšas – dažās draudzēs pat līdz 60-70 procentiem. Gan kara laikā, gan vēlāk zviedru pārvalde veica vairākas zemes taksācijas (“revīzijas”), lai noteiktu zemnieku nodokļu apmēru. Pārvalde šo pasākumu uzskatīja par ļoti nozīmīgu, jo muižniecības un valsts ienākumi nāca no zemnieku nodevām un klaušām naudā un graudā. Vērtēšanas rezultātus ierakstīja tā sauktajā “vakas” grāmatā (“Wackenbuch”), kur bija noteikts katras mājas nomas lielums, tāpat zemes lielums un labums.
Arī katras mājas saimnieks saņēma savu “vakas” grāmatiņu. Piezīmes rāda, ka laikā no 1624. Līdz 1630. gadam 65 procenti zemnieku lauku māju tika apliktas ar 5 klaušām nedēļā un 30 procenti – ar 3 klaušām.”
Zviedru - poļu kara laikā ieviesa jaunu nodevu (staciņu) karaspēka uzturēšanai, ko pēc tam pārvērta par patstāvīgu valsts nodevu.…