Nodokļi Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā

Nodokļi ir viena no retajām jomām, kurā lēmumu pieņemšana ES līmenī pagaidām vēl notiek pēc vienprātības principa, t.i., jebkura dalībvalsts var izmantot savas veto tiesības un bloķēt kādu lēmumu. Līdz ar to ES nenosaka vienotus tiešos nodokļus. Tāpat ES neiejaucas dalībvalstu sociālajā politikā, līdz ar to sociālā nodokļa apjomi arī netiek pakļauti ES lēmumiem.
Taču netiešie nodokļi (PVN un akcīzes nodoklis) tiek saskaņoti. Tas tiek darīts tāpēc, ka šie nodokļi visvairāk saistīti ar ES pamatbrīvību – preču un pakalpojumu brīvas kustības – nodrošināšanu. Mērķis ir lai nekropļotu taisnīgas konkurences principus.

Nodokļu sistēma katrā ES dalībvalstī ir sava, un arī nodokļu likmēs Eiropas vara neiejaucas. ES ietvaros var būt 74 nodokļi un nodevas kā Dānijā, un var būt tikai 22 kā Spānijā. Var būt 10% saldējuma nodoklis kā Austrijā, ko saņem pašvaldības, un var būt 1-2% nodoklis luterāņu un pareizticīgo draudžu locekļiem kā Somijā.
Vienīgais, par ko vienojušās dalībvalstis:
1)pašmāju un citu ES valstu precēm jāpiemēro vienādi nodokļi;
2)ienākuma nodoklis ir vienāds vietējam un viesstrādniekam;
3)un atsevišķās pozīcijās jāievēro minimālā nodokļu likme.…