Katru gadu Latvijā notiek pārmaiņas valsts politiskajā, ekonomiskajā dzīvē un vispār dzīvē.
Kad Latvija pārgāja uz tirgus ekonomiku, tad darba tirgū radās viena no galvenajām problēmām – bezdarbs, kurš ir nestabila un nelabvēlīga parādība. Tagad bezdarbu uzskata par vienu sociālām un ekonomiskām problēmām Latvijā un jebkurā valstī. Citādi, bezdarbs – sociāli ekonomiska parādība, kura raksturojas ar to, ka kvalificēts vai darbaspējīgs iedzīvotājs netiek nodarbināts ražošanā. Pretēji bezdarbam ir nodarbinātība – stāvoklis ekonomikā, kad pieprasītais darbaspēka daudzums ir vienāds ar piedāvāto darbaspēka piedāvājumu. Ir veidoti dažādie pasākumi, lai stimulētu, palielinātu nodarbinātību: darbaspēka kvalitātes veicināšana, darbaspēka mobilitātes veicināšana un citi pasākumi.
Tagad pastāv dažādi bezdarba veidi:
frikcionālais bezdarbs saistīts ar strādājošo brīvprātīgu darba vietas maiņu;
strukturālais bezdarbs – piedāvātā darbaspēka kvalifikācija neatbilst ražošanas vajadzībām;
cikliskais bezdarbs ir saistīts ar depresijas un lejupslīdes fāzēm. Ražošanas apjoms samazinās un ar to palielinās bezdarbs;
un citi veidi.
Ar šiem bezdarba veidiem rodas arī sekas, kuri nelabvēlīgi ietekmē uz valsts ekonomiku, piemēram, samazinās iedzīvotāju labklājības līmenis; tiek saražots mazāk iekšzemes kopprodukta apjoms; palielinās alkoholisms un noziedzība u.t.t.
Lai noskaidrotu bezdarba apjomu valstī, tiek izmantota formula, kura aprēķinā bezdarba līmenis procentos pret aktīvo iedzīvotāju skaitu. Bet visbiežāk ekonomisti izmanto Artura Oukena likums, kurš pamatojas uz to, ka 1% bezdarba ir vienāds ar 2,5% IKP.
Bezdarba nelabvēlīga parādība ekonomikā rodas ne tikai iedzīvotāju zemās kvalifikācijas dēļ, bet arī inflācijas dēļ.
Inflāciju ir grūti likvidēt un vispār nav iespējama, jo ir jāizvēlas divus virzienus, kurus izdalīja Arturs Filips:
~ ja veidotu pasākumus bezdarba samazināšanai, tad palielinās inflācija
~ ja veidotu pasākumus inflācijas samazināšanai, tad palielinās bezdarbs.
Paliek tikai cerēt, kā situācija Latvijas ekonomikā uzlabosies.
Mana studijas darba mērķis ir:
- paskaidrot bezdarbu un nodarbinātību
- izdalīt bezdarba veidus, tas cēloņus, sekas un tas likvidēšana ar dažādiem pasākumiem, lai palielinātu nodarbinātību;
- izpētīt inflācijas un darbaspēka mijiedarbību;
- paradīt paņēmienus, kā var aprēķināt vai noteikt bezdarba apjoms;
- izskaidrot bezdarba un nodarbinātības jēgu, analizējot grafikus un tabulas.
„Darbs ir maize” tā saka cilvēki par darbu. Citādi, darbs pieder pie vissvarīgākajam cilvēka aktivitātēm. Parasti darbs ir galvenais iztikas līdzekļu avots, lai dzīvotu, domātu, veidotu sociālus kontaktus un realizāciju. Darbs dod iespēju cilvēkam attīstīt savu personību.
Ja cilvēkam nav darba, tad notiek dažādas nelabvēlīgas situācijas:
- cilvēks iet bojā;
- palielinās alkoholisms;
- bezdarbniekiem draud nervu slimības;
- un citas.…
