Nodarbinātības un bezdarba problēmas Latvijā

Nodarbinātība ir ekonomikas pamatproblēma, kas izraisa arī plašu sociālo un politisko rezonansi. Bezdarbs ietekmē ražošanas apjomu. Šīs bezdarba izmaksas ir nosākamas, bet visai problemātiski ir izmērīt bezdarba sociālās, psiholoģiskas un morālās sekas. Jo bezdarbs skar ne vien to cilvēku, kas paliek bez darba, bet arī viņa ģimenes locekļus.
„Augsts bezdarbs saistīts ar lielām sociālām problēmām un pieaugošām sabiedrības šķīru starpībām. Bezdarbs neveicina sabiedrības ietaupījumus, bet gluži pretēji – prasa papildu izmaksas sociālo pabalstu veidā gādājot par tiem , kas palikuši bez darba.”1
Šodien bezdarba problēma ir ļoti aktuāla Latvijā, it īpaši Latvijas rajonos, kur bezdarbs var trīs reizēs pārsniegt dabiska bezdarba normu. Tā piemēram, pēc Nodarbinātības dienesta datiem uz 2003. gada 1. septembri bezdarbs Latvijā sasniedza 8,5% (dabiskā bezdarba norma Latvijā 5-6% ietvaros2); salīdzinoši Rēzeknes rajonā bezdarba līmenis ir 28%. Viszemākais bezdarba līmenis ir Rīga – tikai 4,3%.
Par bezdarba problēmas aktualitāti liecina arī vairāku socioloģisko aptauju dati. Cilvēkiem ir svarīgi, ka darbs nodrošina iespēju ne tikai pelnīt iztiku, bet arī pilnībā piedalīties valsts sabiedriskajā, ekonomiskajā, un politiskajā dzīvē.
Manas tēmas izvēli ietekmēja vēlēšanās saprast, izzināt un dziļāk iepazīties ar bezdarba problēmas būtību un nodarbinātības veicināšanās ceļiem. Arī savā darbā nolēmu uzzināt, kā bezdarba risināšanu ietekmēs mūsu valsts iestāšanas Eiropas Savienībā.…