Pēc Padomju Savienības sabrukuma Latvijā daudzi cilvēki palika bez darba, jo tika slēgti daudzi uzņēmumi, rūpnīcas, fabrikas u.c. Līdz ar to aktuāls kļuva jautājums par nodarbinātību un bezdarbu.
Nodarbinātības līmenis strauji samazinājās, bet bezdarba līmenis palielinājās.
Daudzi uzņēmīgi cilvēki veidoja savus uzņēmumus, firmas, tika privatizēti valsts objekti, tomēr visiem darba jaunajās darba vietās nebija, jo strauji mainījās pieprasīto strādnieku kvalifikācijas līmenis.
Par piemēru var minēt lielo auto gigantu RAF. Šajā uzņēmumā bija nodarbināti daudzi, tā saucamie melnstrādnieki, pēc rūpnīcas slēgšanas šādas specialitātes strādnieki vairs nebija pieprasīti un šiem cilvēkiem bija nepieciešama pārkvalifikācija, lai varētu strādāt citu darbu. Jāmin gan, ka vakanto darba vietu ir daudz arī tagad, bet atalgojums ir ļoti zems.
Kursa darbā ir pētīta nodarbinātības un bezdarba dinamika Latvijā kopumā un Rīgas pilsētā, laika periodā no 2000. gada līdz 2004. gadam. Diemžēl daži dinamikas rādītāji ir par laika posmu tikai līdz 2003. gadam datu trūkuma dēļ.1. DARBA TIRGUS
Darba tirgū:
tiek dots novērtējums darbaspēkam;
noteikts darba algas lielums, darba apstākļi un citi nosacījumi;
noteiktas iespējas iegūt izglītību, arodu, celt profesionālo līmeni utt.
Darba tirgus atspoguļo galvenās tendences nodarbinātības jomā, nodarbināto sastāvu, kā arī bezdarba līmeni, tā izmaiņas.
Darba tirgus ir īpašs tirgus, jo te darījumos tiek iesaistīta īpaša prece – dzīvi cilvēki.…