Par sava studiju darba tēmu es izvēlējos “Nodarbinātības tiesiskie aspekti un bezdarbnieka statuss un tā tiesību garantijas”. Manuprāt, bezdarbs pašlaik ir viena no lielākajām problēmām Latvijā. Bezdarbnieku skaits ir sasniedzis jau desmito daļu no republikas darbaspējīgajiem iedzīvotājiem un pagaidām nav novērojamas nekādas tendences, kas liecinātu par to, ka bezdarba līmenis tuvākajā laiku varētu nozīmīgi samazināties. Viens no maniem mērķiem bija izzināt, kas tam ir par iemeslu. Tāpat savā darbā centos izpētīt, kā darbojas Valsts nodarbinātības dienests un ko tas spēj piedāvāt bezdarbniekiem. Darba gaitā cenšos izprast nodarbinātības politiku Latvijā, kādi pasākumi tiek veikti, lai nodrošinātu pēc iespējas pilnīgāku nodarbinātību.
Liela daļa manā darbā tiek veltīta skaidrojumiem par bezdarba pabalstu, kam ir un kam nav tiesības to saņemt, kas ir jādara lai iegūtu bezdarbnieka statusu un bezdarbnieka pabalstu. Tāpat darba gaitā tiek noskaidrots, cik lielu pabalstu ir iespēja saņemt un cik ilgu laiku. Man bija arī interesanti uzzināt, kādas iespējas bez darba palikušajiem pārkvalificēties vai iegūt jauni izglītību. Nozīmīga vieta manā darbā ir veltīta nodarbinātības politikas attīstībai un situācijas izvērtējumam Latvijā.
Visi apgalvojumi ir izteikti saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un normatīvajiem aktiem, ievērojot pēdējās izmaiņas.
Latvijas Republikā fiziskajām personām darba tiesiskajās attiecībās nodrošināta līdztiesība neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās un mantiskā stāvokļa.
Darbiniekiem, noslēdzot darba līgumu ar darba devēju, ir tiesības uz darba samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, tiesības uz atpūtu saskaņā ar likumiem par darbadienas un darba nedēļas ierobežošanu un ikgadējiem apmaksātiem atvaļinājumiem, tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, tiesības apvienoties arodu organizācijās, tiesības uz materiālo nodrošinājumu valsts sociālās apdrošināšanas kārtībā no valsts līdzekļiem vecumā, kā arī slimības vai pilnīgas vai daļējas darbaspēju zaudēšanas gadījumā.
Darbinieku pienākums ir ievērot darba līguma nosacījumus, iekšējās darba kārtības noteikumus, saudzīgi izturēties pret darba devēja mantu.
Darba attiecības regulē LR darba likumdošanas akti, LR likumi un likumpamatotie akti un Darba likumu kodekss.
Latvijas Republikas darba likumdošanas akti attiecas uz visiem darbiniekiem un darba devējiem neatkarīgi no to statusa un īpašuma formas, ja darba attiecības dibinās uz darba līguma pamata.
Ārvalstu pilsoņu darba tiesiskās attiecības nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un starpvalstu līgumiem.
Nav spēkā darba līgumu nosacījumi, kas salīdzinājumā ar Latvijas Republikas darba likumdošanas aktiem pasliktina darbinieku stāvokli.
Darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu ir tiesīgs no paša līdzekļiem noteikt darbiniekiem darba, sociālos un sadzīves atvieglojumus papildus likumdošanas aktos paredzētajiem atvieglojumiem.…
