Nodarbinātības statistiskā dinamika Latvijā / ID: 177527

Autors: sakalits (3)

Vērtējums:

Publicēts: 25.06.2008.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 10 vienības

Atsauces: Ir

Laikposms: 2000. - 2010. g.

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	3
1.	Statistiskā novērošana	5
2.	Statistiskā grupēšana	7
2.1	Tipoloģiskā grupēšana	8
2.2	Struktūras grupēšana	9
2.3	Analītiskā grupēšana	10
3.	Absolūti un relatīvie lielumi	12
3.1.	Absolūtie lielumi	12
3.2.	Relatīvie lielumi	13
3.2.1.	Dinamikas relatīvie lielumi	14
3.2.2.	Struktūras relatīvie lielumi	14
3.2.3.	Koordinācijas relatīvie lielumi	15
3.2.4.	Salīdzinājuma relatīvie lielumi	16
4.	Vidējie lielumi	17
4.1.	Vienkāršais aritmētiskais vidējais	18
4.2	Intervālu sadalījuma rindas svērtais aritmētiskais vidējais	18
4.3.	Struktūras vidējie	19
4.3.1.	Moda	19
4.3.2.	Mediāna	21
5.	Variācijas rādītāji	23
5.1.	Variācijas apjoms	23
5.2.	Vidējā lineārā novirze	24
5.3.	Dispersija	25
5.4.	Standartnovirze	25
5.5.	Variācijas koeficients	26
6.	Indeksi	27
7.	Dinamikas rindas	28
7.1.	Dinamikas rindas līmeņu absolūto un relatīvo pārmaiņu raksturošana	28
7.2.	Absolūtais pieaugums	28
7.3.	Augšanas temps	29
7.4.	Pieauguma temps	30
	Secinājumi	32
	Izmantotā literatūra	33

Darba fragmentsAizvērt

Statistika ir zinātne, kas pētī masveida parādības un procesus, cenšoties atklāt un izzināt tajos notiekošās statistiskās likumsakarības.
Jau diezgan senā pagātnē ir atrodamas liecības, ka sabiedrība ir pievērsusi uzmanību tādai zinātnes nozarei kā statistika, kuras latīniskais nosaukums „status”, tulkojumā - stāvoklis, ir ieinteresējusi dažādus zinātniekus un atspoguļojas viņu darbos.
Statistika kā zinātne veidojās 17.gs. otrajā pusē angļu zinātnieku Džona Graunta un Viljama Petija darbos, kuros sabiedriskās parādības pirmo reizi tika skatītas to skaitliskā izpausmē.
1919. gada 1.septembrī Latvijas Republikas Ministru kabinets nodibināja Valsts statistisko pārvaldi, pieņēma tās darbības pagaidu noteikumus un par pārvaldes direktoru iecēla Marģeru Skujenieku, kura vadībā pārvalde darbojās līdz 1940.gadam. Latvijas statistikas pamatos bija likts stingrs centralizācijas princips.
Turpmākajos gados tika izveidotas 7 nodaļas: demogrāfijas un lauksaimniecības, vispārīgā, rūpniecības, ārējās tirdzniecības, iekšējās tirdzniecības, kā arī cenu un darba statistikas nodaļa.
Līdztekus ikdienas statistikas darbiem pārvalde veica virkni vispārēju skaitīšanu.
Pēc 2.pasaules kara izveidotā Latvijas PSR Centrālā statistikas pārvalde (no 1987.gada - Valsts statistikas komiteja) darbojās attiecīgās PSRS organizācijas sastāvā. Statistisko darbu metodoloģija plānveida ekonomikas apstākļos, datu vākšanas un apstrādes metodes tika stingri centralizētas un reglamentētas.…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −7,98 €