Ievads
Studiju darba tēma ir Nodarbinātības problēmas Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs. Nodarbinātības un bezdarba temats mūsdienās ir kļuvis ļoti aktuāls, jo bezdarbs Eiropas Savienībā tāpat kā Latvijā ir kļuvis par vienu no svarīgākajām politiskajām, sociālajām un ekonomiskajām problēmām. Bezdarba pieauguma tendence vērojama ES pat ekonomiskās izaugsmes brīžos. Šo parādību skaidro dažādi. Tomēr galvenie iemesli gan Latvijā, gan ES ir bezdarbnieku iemaņu un prasmju neatbilstība darba tirgus prasībām, ņemot vērā pāreju uz informācijas sabiedrību.
Latvijā darba zaudēšana bieži vien ir cilvēka vai pat visas ģimenes traģēdija. Ļoti grūti ir atrast darbu arī tiem jauniešiem, kuri pirmo reizi piedāvā savu darbaspēku ražošanas resursu tirgū. Bezdarba problēmai ir ne tikai ekonomiskas, bet arī cita veida sekas, piemēram, augsts bezdarba līmenis daudzās valstīs noved pie noziedzības līmeņa pieauguma.
Nodarbinātības politikas pamatprincips ir: „Katram cilvēkam ir tiesības uz darbu, uz brīvu darba izvēli, uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem un uz aizsardzību pret bezdarbu.”
Studiju darba mērķis bija izpētīt nodarbinātības problēmas Latvijā, kā arī Lielbritānijā, salīdzināt tās savā starpā.
Studiju darba uzdevumi bija:
• Izpētīt pieejamos materiālus,
• veikt statistisko datu analīzi (sākot no 2004. gada. Tāpēc, ka Latvija iestājās Eiropas Savienībā tikai 2004. gadā, salīdzinot ar Lielbritāniju, kura Eiropas Savienībā pastāv jau kopš 1974. gada. Lai dati būtu nenovecojuši un mūsdienās vēl aktuāli sabiedrībai. )
• Salīdzināt Latvijas apkopotos datus ar Lielbritānijas apkopotiem datiem,
• Izpētīt iespējamos problēmu risinājumus.
Studiju darbā tika veikts pētījums par Latvijas un Lielbritānijas statistisko datu analīzi, informācija par aktuāliem datiem, kas skar nodarbinātību un nodarbinātības problēmas kā Latvijā, tā arī Lielbritānijā.
1 Latvijas darba tirgus situācijas raksturojums.
Latvijas ekonomiskās politikas ilgtermiņa mērķis ir pārskatāmā nākotnē sasniegt Eiropas Savienības iedzīvotāju vidējo dzīves līmeni. Kaut arī, saskaņā ar EUROSTAT datiem, 2005.gadā Latvijā IKP uz 1 iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes bija viszemākais jauno ES dalībvalstu vidū (tikai 47,1% no ES vidējā), kopš 2000.gada tas pieaudzis par 11,7 procentpunktiem.
Veicot ekonomikas pārorientēšanos no plānveida uz brīvā tirgus apstākļiem, kā arī mainoties tautsaimniecības struktūrai, daļai iedzīvotāju ir problēmas iekļauties darba tirgū, jo, neskatoties uz (ar ES vidējiem datiem salīdzinot) augsto iedzīvotāju izglītības līmeni, cilvēkiem ir nepietiekamas iemaņas informācijas tehnoloģiju, moderno mārketinga un vadības metožu pielietošanā, kā arī trūkst svešvalodu zināšanas, kas veicinātu viņu konkurētspēju darba tirgū.
Latvijā ir identificētas vairākas sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, kuras vai nu jau pašreiz sastopas ar grūtībām pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū, vai kurām nākotnē šāda problēma varētu rasties. Galvenās no tām ir darba meklētāji - jaunieši vecumā no 15-24 gadiem, pirmspensijas vecuma cilvēki vecumā no 55-64 gadiem, darba meklētāji ar zemu pamata prasmju un izglītības līmeni, invalīdi, ilgstošie darba meklētāji (kas nestrādā ilgāk par 12 mēnešiem), personas pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, no ieslodzījuma vietām atbrīvotās personas un personas, kas rehabilitējas no atkarības vielu lietošanas.
2005.gadā kopumā vērojama nodarbinātības un bezdarba rādītāju uzlabošanās. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis 2005.gadā 15-64 gadu vecuma grupā bija 63,3% (2004.gadā – 62,3%). 2005.gadā vīriešu nodarbinātības līmenis bija 67,6%, savukārt sieviešu – 59,3% (Eurostat dati). Kaut arī sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā jau ir sasniedzis Lisabonas starpposma mērķi 2005.gadam - 57%, vidējā darba samaksa sievietēm vēl aizvien ir zemāka nekā vīriešiem. Tradicionāla ir sieviešu orientācija uz izglītības, veselības aprūpes un kultūras jomām. Tās pārsvarā tiek finansētas no valsts vai pašvaldību budžeta, kurās strādājot tiek piedāvātas sociālās garantijas. Darbs šajās nozarēs ir apmaksāts viszemāk.
…
