Secinājumi
1. Krīzes gados, no 2008. gada līdz 2011. gadam ievērojami samazinājās nodarbinātības līmenis.
2. Augstās nodokļu likmes Latvijā, tāpat ir liela darba tirgus problēma.
3. Ekonomiskās krīzes laikā daudzos uzņēmumos bija neizdevīgi uzturēt tik daudz nodarbinātos, tāpēc daudzi palika bez darba un devās darba meklējumos uz ārvalstīm.
4. Atalgojums, darba perspektivitāte, iespējamais ieguvums un citi līdzīgi faktori ietekmē darbaspēka piedāvājumu valsts tirgū. Ja nebūs tādu darba piedāvājumu, kuri ieinteresētu darbaspēka devējus, šis darbaspēks pazudīs – vai nu tas netiks izmantots, kas nav izdevīgi nevienam, vai arī dosies strādāt citur, kas būs izdevīgi valstij, uz kuru pārcelsies.
5. Pamazām tiek radītas jaunas darba vietas un bezdarbs samazinās uz privātā sektora rēķina.
6. Liela problēma valsts darba tirgū ir nesakritība starp darba devēju prasmēm un darba ņēmēju vajadzībām, kā arī strukturālais bezdarbs.
7. Liela nodarbinātības problēma ir arī mūsdienu cilvēku attieksme pret darbu, ka neviens nevēlas strādāt zemāk prestižu un mazāk attalgotu darbu nekā pirms krīzes vai neatbilstoši savai izglītībai. Līdz ar to ir brīvas darba vietas, bet nav, kas gribētu strādāt.
…