NODARBINĀTĪBAS LĪMENIS.
2002.gadā kopējais nodarbinātības līmenis Latvijā bija 60,5%. Līdz ar ekonomisko attīstību vērojama nodarbinātības līmeņa palielināšanās tendence gan sievietēm, gan vīriešiem. Tomēr, ņemot vērā reģionu nevienmērīgo sociāli ekonomisko attīstību, nodarbinātības līmenis Latvijas reģionos ir atšķirīgs, salīdzinājumam Rīgas reģionā – 64%, bet Latgales reģionā-52%. Tas lielā mērā ir saistīts ar nepietiekami attīstīto infrastruktūru un mājokļu trūkumu reģionos apgrūtina darbaspēka reģionālo mobilitāti, kas ir nozīmīgs instruments darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošanai.
NODARBINĀTĪBAS PROBLĒMAS.
Mainoties tautsaimniecības struktūrai, daļai iedzīvotāju ir problēmas iekļauties darba tirgū, jo, neskatoties uz salīdzinoši augsto iedzīvotāju izglītības līmeni, cilvēkiem ir nepietiekamas iemaņas informācijas tehnoloģiju, moderno mārketinga un vadības metožu pielietošanā, kā arī trūkst svešvalodu zināšanas, kas veicinātu viņu konkurētspēju darba tirgū.
Latvijā identificējamas vairākas sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, kuras jau pašreiz sastopas ar grūtībām pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū, vai kurām nākotnē šāda problēma varētu rasties. Galvenās no tām ir darba meklētāji- jaunieši vecumā no 15- 24 gadiem, pirmspensijas vecuma cilvēki vecumā no 55- 64 gadiem, darba meklētāji ar zemu pamata prasmju un izglītības līmeni, invalīdi, ilgstošie darba meklētāji ( kas nestrādā ilgāk par 12 mēnešiem), sieviete pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, no ieslodzījuma vietām atbrīvotās personas un personas, kas rehabilitējas no atkarības vielu lietošanas.
…
