SECINĀJUMI
1. Bezdarbs ir problēma, kas jārisina valstiski – visiem kopā, nevis atsevišķi pa nozarēm.
2. Kopš 2002. gada līdz 2010. gadam gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū, gan ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir strauji samazinājies. Šo procesu izraisīja, no vienas puses, Latvijas ekonomiska izaugsme, no otras, - darbaspēka emigrācija pēc Latvijas iestāšanās ES.
3. Sākot ar 2002. gadu darba tirgū ir tendence palielināties ekonomiskas aktivitātes līmenim. 2008. gadā 67,7% no iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem bija gatavi nekavējoties iesaistīties tautsaimniecības attīstībā, bet 2009. gadā līmenis sāka samazināties un sasniedza 66,4% .
4. Viszemākais bezdarba līmenis 2009. gada beigās bija Rīgā, Ventspilī, Daugavpilī, kas ir izskaidrojams ar valsts lielāko uzņēmumu koncentrēšanos šajās pilsētās. Zemāks bezdarba līmenis ir tajos rajonos, kuri ir tuvāk Rīgai, jo daudzi šo rajonu iedzīvotāji spēj atrast darbu galvaspilsētā.
5. 2009. gadā vislielākā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju daļa bija ar profesionālo vidējo izglītību – 30,4 % no ekonomiski aktīvo skaita, bet iedzīvotājiem ar pamatizglītību ir mazākais īpatsvars ekonomiski aktīvo skaitā – 19,5 %. Tas varētu būt saistīts ar to, ka vairāk darba tirgū ir pieprasīts kvalificēts darbaspēks.
6. Augstāks bezdarba līmenis mazāk kvalificētajiem.
7. Ekonomiskās krīzes laikā, bezdarbs ir ļoti strauji pieaudzis. Salīdzinot 2009. gada decembrī un 2010. gadā februārī bezdarba līmeņa rādītājus, var redzēt, ka bezdarba līmenis divu mēnešu laikā valstī pieaudzis par 7,6 procentpunktiem, tas ir, no 9,5% decembra beigās līdz 17,1% februāra beigās.
8. Bezdarbnieku apmācības un pārkvalifikācija kā efektīvākais pasākums darbaspēka resursu kvalifikācijas paaugstināšanai un darbaspēka sagatavošanai ilgtermiņā (arī pēc krīzes).
9. Ņemot vērā, ka ne visi bez darba palikušie cilvēki ir reģistrējuši bezdarbnieka statusu, patiesais bezdarba līmenis valstī varētu būt lielāks.
PRIEKŠLIKUMI
Izstrādājot kursa darbu par nodarbinātību un bezdarbu, pēc autores domām, lai novērstu raksturīgās bezdarba un nodarbinātības problēmas un trūkumus, ir nepieciešams:
1. Latvijas valdībai lielāku uzmanību ir jāpievērš vietējo uzņēmumu atbalstam, piešķirot naudas līdzekļus, dot iespējas paņemt kredītus utt. Tādā veidā samazināt bezdarba līmeni valstī, ka arī tādā veidā palielināt IKP.
2. Palielināt reģistrēto bezdarbnieku iespējas iziet profesionālās apmācības un kvalifikācijas paaugstināšanas programmas. NVA varētu rast plašākas iespējas profesionālajai bezdarbnieku apmācībai, to kvalifikācijas paaugstināšanai.
3. Palielināt informācijas sniegšanu par brīvajām darba vietām.
4. Ir jārīko vairāk bezmaksas kursu dažādu profesiju apguvei, jo ne visiem cilvēkiem ir iespēja samaksāt par kursiem.
5. Jānodrošina vairāk budžeta vietu augstākajās izglītības iestādes, jo izglītībai ir ļoti liela nozīme ekonomikā, izglītoti cilvēki vairāk tiecas pēc darba un labāk un efektīvāk strādā.
…
