Laika periods pēc neatkarības atgūšanas tirgus ekonomikas apstākļos ienesis lielas izmaiņas cilvēku izglītības nodrošināšanā laukos. Sociālā spriedze, kas radusies lauksaimniecības sektora pārstrukturēšanās rezultātā, neizbēgami ir saistīta ar tālāku lauksaimniecībā strādājošo skaita samazināšanos. Tālākas sekas varētu radīt arī zemnieku, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības sektorā iesaistīto personu nepietiekamais izglītības līmenis, nespēja pieņemt lēmumus mainīgajā sociāli ekonomiskajā situācijā, nespēja atrast alternatīvus ienākumu avotus, zaudējot ienākumus no lauksaimniecības un ar to saistītajām nozarēm.
Mana darba tēma ir „Nodarbinātība lauku reģionos”. Darbā ir ietvertas 3 nodaļas un secinājumi.
Mana darba mērķis bija apskatīt nodarbinātības problēmu lauku reģionos, apskatīt situāciju Eiropas Savienībā un Latvijā, kā arī novērtēt situāciju kā Eiropas Savienība ietekmē Latvijas nodarbinātību lauksaimniecībā, kas ir galvenā nodarbošanās lauku reģionos.
Kā savus darba uzdevumus es izvirzīju literatūras savākšanu un apkopošanu par attiecīgo tēmu, vispārīgi aprakstīt nodarbinātību un novērtēt situāciju Eiropas Savienībā un Latvijā..
Darba izstrādes lakā problēmas sagādāja lielais apjoms izmantojamās literatūras, jo šī tēma ir ļoti plaša un bija grūti izvēlēties ko tieši darbā ietvert. No visas savāktās informācijas darbā ievietoju, manuprāt, svarīgākās un aktuālākās tēmas un šo brīdi.
Papildus veicu SVID analīzi lauksaimniecībai kopumā un lauksaimnieku izglītībai laukos.
Nodarbinātība ir viens no svarīgākajiem tautsaimniecības attīstības un valsts ekonomiskās izaugsmes rādītājiem. Nodarbinātība nodrošina cilvēkus ar iztikas līdzekļiem, profesionālo attīstību un socializācijas iespējām, vienlaicīgi sekmējot uzņēmējdarbības un valsts kopējo attīstību. Nodarbinātības un bezdarba rādītāju izaugsme ir panākta galvenokārt uz produktivitātes rēķina, mazāk strādājošo skaita pieauguma dēļ.
Nodarbinātības līmenis parāda nodarbināto iedzīvotāju īpatsvaru iedzīvotāju kopskaitā, vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem. Šis rādītājs parāda kāda daļa no darbspējas vecuma iedzīvotājiem patiešām ir reāli nodarbināti tautsaimniecībā attiecīgajā periodā.
Par nodarbinātiem iedzīvotājiem tiek uzskatītas visas personas, kas pārskata nedēļā veica jebkuru darbu vai nu par samaksu naudā vai arī par atlīdzību precēs vai pakalpojumos. Par nodarbinātajiem uzskata arī pašnodarbinātās personas uzņēmējdarbībā, lauku saimniecībā vai profesionālajā praksē. Obligātajā militārajā dienestā iesauktie, kuri pārskata nedēļā veica kādu darbu par samaksu vai atlīdzību, netiek uzskatīti par nodarbinātiem.…
