Nodarbinātā un uzticības personas tiesības un pienākumi

Lielajos birojos darba aizsardzības speciālists ne vienmēr niansēs spēj apzināt katra strādājošā vajadzības. Šādos gadījumos labs palīgs ir darba aizsardzības uzticības persona, kas tiek ievēlēta no darbinieku kolektīva. Latvijā atšķirībā no Zviedrijas tā ir salīdzinoši jauna prakse, taču Latvijas likumdošana paredz uzticības personas ievēlēšanu un reglamentē viņu darbību uzņēmumos. Birojos ar lielu strādājošo skaitu, kur uzņēmuma vadītājam nav iespējams aprunāties ar katru darbinieku, uzticības persona palīdz nodrošināt labāku iekšējo komunikāciju starp strādājošajiem un uzņēmuma vadību. Uzticības persona varētu būt arī kolektīva neformālais līderis. Tā kā šis ir sabiedrisks pienākums, darba devējam jānodrošina atbilstoša apmācība un arī jāparedz noteikts laiks, lai darbinieks varētu līdztekus tiešajam darbam veikt arī papildu pienākumus. Ar uzticības personu tiek nodrošināta atgriezeniskā saite starp darbiniekiem un vadību.
V. Šveisbergs uzskata, ka šobrīd Latvijā daudzos uzņēmumos vēl netiek apzinātas un pilnvērtīgi izmantotas visas darbinieku resursu iespējas: „Vadītājs pirms stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanas var izmantot uzticības personu, lai konsultētos un uzzinātu darbinieku viedokļus. Darba aizsardzības uzticības personas kompetencē ir pareizi pasniegt informāciju darba devējam, vienlaicīgi nenostādot neērtā situācijā darbinieku. Ar uzticības personas palīdzību darba devējam un darba ņēmējam ir iespēja apmainīties ar informāciju, līdz ar to tiek noņemta nevajadzīga psiholoģiskā spriedze darba kolektīvā.”…