Bērnu vardarbīga izmantošana Latvijā kļuvusi par aktuālu tēmu masu medijos. Jau kopš 1993. gada presē sāka parādīties informācija par bērnu vardarbību. Atsauces pēc šiem rakstiem bija dažādas, sākot no pilnīgas šīs problēmas noliegšanas līdz pat sensāciju un asu pārdzīvojumu izraisīšanai televīzijā. Laikam ejot, šī tēma iegūst arvien lielāku popularitāti. Sabiedrība sāk aktīvāk iesaistīties šīs problēmas risināšanā, bet arī no vardarbības cietušo bērnu kļūst arvien vairāk. Latvijā ir pagājis krietns laiks, lai aptvertu, noticētu un pieņemtu šīs sāpīgās problēmas esamību un sāktu to risināt. Sabiedrībai saskaroties ar šo to tēmu, ir visdažādākās attieksmes - skumjas, izmisums, vienaldzība, noliegums, bailes, apmulsums, apjukums, niknums, vainas izjūta un pat riebums. Daudzi uzskata, ka viņiem nekad ar šo tēmu nebūs jāsaskaras un nav atsaucīgi uz uzaicinājumiem palīdzēt šīs problēmas risināšanā. Viņi nemaz nemēģina iedziļināties šīs problēmas nopietnībā. Tieši viņu atsaucība bērnam var būt tā kas viņam sniedz tajā brīdī tik ļoti nepieciešamo atbalstu. Pēc iespējas ātrāk sniegtā palīdzība, problēmās iekļuvušam bērnam, var izmainīt visu viņa turpmāko dzīvi un uzskatus par sabiedrību. Lai varētu bērnam palīdzēt ir svarīgi zināt kā atpazīt no vardarbības cietušo bērnu tiesisko aizsardzību, kur arī iekļauju jēdzienus vardarbība pret bērnu, bērns un viņa tiesības, vardarbība, vardarbības veidi un tiesību sargājošās iestādes, kur bērns var griezties pēc palīdzības. Mana darba mērķis ir, lai pēc iespējas vairāk cilvēku saprastu problēmas nopietnību un lai viņi iegūtu informāciju kā palīdzēt nelaimē nonākušajiem, jo precīzas un pareizas informācijas iegūšana ir pirmais solis šīs problēmas izpratnei.…
