-
No spiričuela līdz džezam
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Ievads | |
2. | Džeza rašanās avoti | |
3. | Afroamerikāņu mūzikas tradīcijas - džeza rašanās pamatelements | |
4. | Džezs ir dzimis | |
5. | Otrais džeza attīstības posms no 30.-50.gadiem | |
6. | Džeza attīstība no 60 gadiem | |
7. | Pārskats angļu valodā | |
8. | Anketas | |
9. | Anketēšanas rezultātu apkopošana | |
10. | Nobeigums | |
11. | Pielikumi | |
12. | Izmantotās literatūras saraksts un avoti |
Visi pasaules iedzīvotāji ik dienas sastopas ar mūziku. Ir ļoti daudzi mūzikas stili, kas pieder populārajai mūzikai, no kuriem vispazīstamākais, iespējams, ir pops un roks, taču ir arī tādi mūzikas stili, kas bijuši vēl pirms popa un roka un pieder pie populārās mūzikas. Viens no šiem popa un roka iesācējiem ir džezs (Jazz). Džeza rašanās avoti, savukārt, ir spiričuels (Spiritual), regtaims (Ragtime), blūzs (Blues), diksilends (Dixieland), svings (Swing) un bībops (Be- bop).
Vārds jazz, kas cēlies no angļu valodas, nenozīmē tikai džeza mūziku. Tā paralēlās nozīmes- mīlēšanās, muldēšana, spars, kliedzošs, spilgts un vulgārs. Taču visbiežāk vārds „džezs” tiek lietots, lai apzīmētu mūzikas žanru. Džezs ir ar specifiskiem, kaislīgiem, karstasinīgiem ritmiem un improvizāciju. Džezs ir improvizācija. Cita džeza nozīme ir orķestris, kurā galvenokārt ir pūšamie instrumenti, sitamie instrumenti un klavieres; lielos džeza orķestros ir arī vijoles, ģitāras, akordeoni un citi instrumenti, šādam orķestrim piemērota uzjautrinoša, galvenokārt deju mūzika, piemēram, regtaims.
Lai saprastu džezu, tas jāiet klausīties divtūkstoš reižu un divtūkstoš pirmajā satiksi brīnumu. Ir labi vakari un ir slikti vakari, un, labajam sākoties, vairs nejutīsi laiku. Tas paskries vēja spārniem. Improvizācija uz skatuves un publika zālē rada atmosfēru, kas laiku aiznes kustībā.
Džezs pats visu laiku ir kustībā, radies 20. gadsimtā, atrodoties visu laiku kustībā, tas izplatījies visā plašajā pasaulē. Savā kustībā tas ir mainījies. Tā aizraujošajos ritmos līdz mūsdienām „zem” tā ir izveidojušies vairāki, cits no cita dažādāki, stili, kas atšķirīgi ar savu saturu, raksturu, instrumentiem, kādi tajos tiek izmantoti, radot vienreizēju, neatkārtojamu skaņu gammu.
Mehēlija Džeksone, Pols Robsons, Ella Ficdžeralda, Semijs Rolinss, Djuks Elingtons, Mails Deiviss, Džons Skotfīlds, Keita Džareta, Čets Beikers, Pols Gonzaless, Džonijs Hodžess, Bens Vebsters, Koulmens Hokinss, Benijs Kārters, Tedijs Vilsons, Sāra Vaiena, Billijs Ekšteins, Īrvins Berlins, Skots Džoplins, Rolls Mortons, Tonijs Džeksons, Luiss Armstrongs, Džo Kings Olivers, Benijs Gudmens, Kaunts Beizijs, Džimijs Lansfords, Laionels Hemptons, Dizijs Gillspijs, Čārlijs Pārkers, Telēnijs Monks, Ornets Kolmens...
Vārdi, vārdi, vārdi.... Tik daudz to ir... Taču visu galveno izsaka mūzikas skaņas...…
par džezu un taa rašanos, iev. mūziķiem...
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Rokmūzikas attīstība no vēstures līdz mūsdienām
Referāts vidusskolai63
-
Latviešu dziesmu krājums līdz 20.gs. un tā aktualitāte mūsdienās
Referāts vidusskolai23
-
Ādolfa Hitlera dzīve līdz triumfam
Referāts vidusskolai29
-
Mani vecāki - sportisti laika griežos
Referāts vidusskolai24
-
Jauno laiku filosofi un literāti
Referāts vidusskolai12