Secinājumi un priekšlikumi
ES izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam panākt, lai 20% no visas bloka patērētās enerģijas un desmit procenti no transportam nepieciešamās degvielas tiktu saražoti no atjaunojamiem resursiem, tostarp lielu lomu atvēlot biodegvielai.
5% biodegvielas apjoms no kopējās autotransportā patērētās degvielas pašlaik ir spēkā visā Eiropā. Tāpēc pieprasījums pēc rapša un graudiem pieaugs atbilstoši degvielas patēriņa pieaugumam. Vecajā dalībvalstīs vairs nav brīvas lauksaimniecības zemes. Latvijā neizmantotas zemes vēl ir pietiekami, mežu resurs, kura apsaimniekošanā var veidoties neizmantojami atkritumi. Var eksportēt izejvielas, bet izdevīgāk tās pārstrādāt šeit un eksportēt produktu ar augstāku pievienoto vērtību vai arī, veicinot biodegvielas izmantošanu Latvijā, mazināt valsts atkarību no fosilās degvielas. No minētā var secināt, ka:
1. Transporta nozarē enerģētika ir vitāli svarīga un būtiska valsts attīstības sastāvdaļa.
2. Pieprasījums pēc enerģijas turpina pieaugt, taču tradicionālo energoresursu krājumi – sarukt.
3. Stabilai, drošai un konkurētspējīgai transporta energoapgādei enerģija jānodrošina no dažādiem resursiem.
Nākotnes stratēģiju biodegvielu ražošanas attīstībā jāvērtē:
1. No ekonomiskā viedokļa – biodegvielas ražošanas izmaksām (eiro/GJ) un izdevumiem, kas nepieciešami autoražotājiem un infrastruktūrai, lai jaunā degviela ienāktu tirgū,
2. No ekoloģiskāviedokļa – CO 2 ietaupījuma un izmaksām, lai izsargātos-izvairītos no CO2 un citu videi nelabvēlī faktoriem. Biodegvielas pielietošana pozitīvi iespaidos apkārtējo vidi: gaiss, ūdeņi un zeme kļūs tīrāki, kas samazinās cilvēku saslimstību un ietaupīs līdzekļus to ārstēšanai. Katrs biodīzeļdegvielas kilograms, kurš tiek izmantots motoru dzinējos, ietaupa - samazina CO2 izmešus atmosfērā pēc Vācijas ekspertu atzinuma (arī Campa Biodiesel firmas atzinuma) par 3,64 kilogramiem.
…