Nirnbergas starptautiskais militārais tribunāls. Mērķi, uzbūve, procedūra, nolēmumi

Kopsavilkums
Starptautiskais Militārais tribunāls Nirnbergā bija ASV, Lielbritānijas, Francijas un PSRS kopēji rīkots process pret galvenajiem vācu (arī austriešu) kara noziedzniekiem.
Procesa mērķi bija saukt pie atbildības galvenos kara noziedzniekus, kas pārstāvējuši Eiropas „Ass” (Axis) valstu intereses.
Tribunāla uzbūve balstījās uz pamatprincipu – trīs galveno kara uzvarētāju un Francijas sadarbību gan tiesnešu (tribunāla locekļu) pozīcijā, gan apsūdzības pozīcijā. Abās pozīcijās lēmumi tika pieņemti balsojot. Lēmumu pieņemšanā vairākos gadījumos iezīmējās pretrunas starp Rietumvalstīm un PSRS, taču balsu sadalījums 3 pret 1 palīdzēja pieņemt maksimāli taisnīgāko iespējamo rezultātu.
Tribunāla nolēmumi un process tika izdots un ir pieejams vairākos sējumos. Kopumā tribunāls notiesāja 19 no 24 apsūdzētajiem, no tiem 12 piesprieda nāvessodu, 7 piesprieda ieslodzījumu (10, 15, 20 gadu vai mūža ieslodzījumu). Tribunāls attaisnoja 3 apsūdzētos, bet attiecībā uz diviem apsūdzētajiem lēmums netika pieņemts.
Tribunāls pasludināja par noziedzīgām organizācijām nacistu partijas vadošo korpusu, Gestapo un SD, kā arī SS.
Par noziedzīgām tribunāls neatzina SA, Reiha kabinetu un Vācijas bruņoto spēku ģenerālštābu un augstāko virspavēlniecību.
Nirnbergas tribunāls vienlaikus iezīmēja gan starptautisko tiesību attīstības jaunu posmu, gan arī „aukstā kara” sākumu, atklājot pretrunas starp demokrātiskajām Rietumvalstīm un totalitāro PSRS. Par tribunāla problēmām jāatzīst tā uzbūve, kurai trūkst neitralitātes elementa, kā arī Rietumvalstu piekāpšanās un nevēlēšanās saukt pie atbildības Alianses spēku kara noziedzniekus, sevišķi PSRS pusē karojošos.
Vēl viena būtiska problēma ārpus Starptautiskā Militārā tribunāla bija zemāk stāvošu vācu (arī vācu pusē iesaukto vai karojošo citu tautību) kara noziedznieku tiesāšana, jo pastāvēja atšķirības starp tiesāšanu Rietumvalstīs un represijām pret gūstekņiem PSRS. Tādējādi augstāk stāvošie vācu kara noziedznieki tika tiesāti salīdzinoši labākos apstākļos, bet citu kara noziedznieku tiesāšana bija atkarīga no tā, kuras valsts spēku gūstā tie nonāca. Turklāt, PSRS gūstā nonākušie bieži tika pakļauti represijām bez pamatojuma.

…