Nepārvērtējama nozīme N. Rēriha glezniecībā ir sievietes mātes tēlam. Tā ir cilvēces sargātāja, glābēja, vedēja, un viņas veidola dažādās šķautnes atklātas gleznu ciklā. Īpaša vieta ir nelielai glezniņai “Madonna Laboris” (“Madonnas darbi”). Ieraudzījis šīs gleznas nosaukumu Latvijai paredzēto darbu sarakstā, R. Rudzītis ar gandarījumu teicis: “Sarakstā redzēju “Madonna Laboris”. Tādu Dāvanu var pasniegt tikai Sirds.” Tādēļ par sievietes sirdi, visu piedodošu un tieši tādēļ visvarenu, stāstīts šajā gleznā. Tikai tīra sirds, kas pati sevi aizliedz, ar savu gara spēku var piecelt no tumsas un krēslas visdziļāk kritušās dvēseles. Šajā Dievmātes veidolā tāpat kā citos N. Rēriha tēlos ir kaut kas no viņa iedvesmotājas H. Rērhas gaišās personības, viņas dzīves varoņdarba.
Gleznotāja meistarība un intuīcija spējīga pat nelielos bezsižeta darbos ietvert emocionālu lādiņu, kas iedarbojas uz skatītāju, rosina viņā, kā saka indieši, rasu. Jau senatnē izkoptais sarežģītais jēdziens “rasa” piemīt katrai īstas kultūras izpausmei. Pēc kāda senindiešu autora vārdiem, “Rasa ir tas mirdzošais svētlaimes apziņas spēks, kad tā pašizteiksmes šķēršļi ir nojaukti. Šī svētlaime izpaužas caur mīlestību un citām emocijām.” N. Rēriha mākslas darbi, emocionāli iedarbojoties uz skatītāju, it kā iesaista viņu radošajā procesā un rosina radošās potences. N. Rēriha gleznās emocijas tiek izteiktas galvenokārt ar krāsu, tāpēc tām piemīt sevišķi dziļš un tīrs tonis, īpaši viņa Indijas perioda audeklos. Visas gleznas darinātas ar temperu uz krāsainiem gruntējumiem, kas slāpē gaismas spilgtumu un dod izlīdzinātu, samtainu virsmu, pastiprinot katra toņa intensitāti. Līdztekus īpatnējai kolorīta gammai N. Rēriha mākslai raksturīga arī kompozīcijas savdabība. Precīzi atrastas plānu attiecības gan padziļina telpu, gan arī izvērš to plašumā. Tēlu sistēmas elementu, tumšo un gaišo joslu kontrastu izkārtojums mainīgos ritmos darbiem piešķir svinīgu, diženu skanējumu. Nereti šo monumentalitāti vēl pastiprina vairāku skatpunktu apvienojums vienā gleznā. Visbiežāk mākslinieka skatiens vērsts no augšas, dodot iespēju ievērot kalnu ainavās pašu būtiskāko, raksturīgāko, nemainīgo. Bet vienlaikus kalni dzīvo arī tagadnē, to krāsa, apgaismojums, debesu un mākoņu atblāzma mainās, veidojot daudzveidīgas un brīnumainas kalnu virsotņu aprises. N. Rēriha gleznās nav sastingušu un nekustīgu formu, tajās ir iekšēja dinamika, dzīves pulsācija, kas neredzami caurauž visu pasaules ēku.
N. Rēriha mākslas darbi – tā ir himna kosmosa skaistumam, varenībai, tā radošajam spēkam, kas sauc un aicina cilvēku.
…
