Niķelis periodiskajā sistēmā atrodas VIIIB grupā. Šajā grupā ir apvienoti trīs grupu metāli- 8.grupa Fe, Ru, Os; 9. grupa Co Rh, Ir; 10.grupa Ni, Pd, Pt. Niķelis savā grupa ir vismazāk aktīvais metāls, aktīvākais ir Osmijs. Niķelim kārtas skaitlis ir 28, simbols Ni, relatīvā atommasa 58,69, blīvums- 8,91 g/cm3, kušanas temperatūra- 1453 oC, viršanas temperatūra- 2730 oC, oksidēšanas pakāpe +II, (+III, + IV), jonu rādiuss Ni2+ 70 pm. Atoma uzbūve: 1s2 2s2 2p6 3s2 3p6 3d8 4s2 .VIIIB grupas elementus izdala dzelzs saimes elementos un platīna saimes elementos. Niķelis ir dzelzs saimes elements. Niķelis pieder pie smagajiem metāliem un var izraisīt alerģiju.
Vēsture. Nosaukums „metāls” cēlies no griķu vārda metallon – šahta, raktuve. Ķīnā vara, niķeļa sakausējumu ieguva jau 2000 gadu pirms mūsu ēras Grieķijā aptuveni 200 gadu p.m.ē. izgatavoja monētas no vara un niķeļa sakausējuma, kurā niķeļa masas daļa bija 20%.
Pašu niķeli 1751.gadā ieguva zviedru metalurgs un ķīmiķi A.F. Kronstets no kobalta rūdas. Pēc termiskas apstrādes iegūto niķeļa oksīdu viņš reducēja ar ogli. Praktiska niķeļa izmantošana sākās pēc 1823. gada, kad tika iegūti pēc izskata sudrabam līdzīgi vara, niķeļa un cinka sakausējumi. Galvenākās niķelēšanas iespējas atklāja angļu fiziķis un ķīmiķis M. Faradejs 1843. gadā. Pēc tam niķeli sāka aizvien vairāk lietot arī ļoti cirta un izturīga tērauda iegūšanai.
Atrašanās dabā. Rets elements. To pārstāv apmēram 45 niķeļa minerāli. No kuriem galvenie- pentlandīts un garnierīts. Brīvā veidā sastopams tikai meteorītos. Pazīstamākie niķeļa minerāli ir nikelīns NiAs, millerīts NiS, hersdorfīts NiAsS, pent;andīts (FeNi)9S8. Svarīgākās niķeļa rūdu atradnes ir Austrālijā, Kanādā, Kolas pussalā, Noriļskā, Jaunkaledonijā (Okānijā), ASV, Norvēģijā Grieķijā. …
