Nieres – pāra izvadorgāns, kas izstrādā urīnu. Atrodas aiz vēderplēves, pie vēdera dobuma mugurējās sienas blakus mugurkaulam pēdējā krūšu un 2 augšējo jostas skriemeļu līmenī. Nierei ir pupas forma un gluda, sarkanbrūna virsma. Garums vidēji 10-12 cm, platums 5-6 cm, biezums apmēram 4 cm, svars 120-150 g. Nierei izšķir augšgalu un apakšgalu, priekšējo un mugurējo virsmu, ārējo un iekšējo malu. Ārējā mala ir izliekta, bet iekšējās ieliektās malas vidū ir nieres vārti uz nieres iedobi. Pa vārtiem iet asinsvadi, limfvadi, nervi un urīnvads. Nieri klāj plāns, blīvs saistaudu apvalks – nieres kapsula. Ap to atrodas tauku slānis, ko savukārt aptver nieres fascija. Tauki labāk attīstīti nieres aizmugurē un veido plastisku ietvaru, kas kopā ar fasciju veido plastisku ietvaru, kas notur nieri. Ja tauku slānis strauji samazinās, niere var izslīdēt no savas vietas. Nierei izšķir nieres serdi un garozu. Serde sastāv no atsevišķiem koniskiem veidojumiem, t. s. piramīdām, kuru pamatnes vērstas pret garozu, bet galotnes sniedzas nieres iedobē un izveido kārpiņas. Tām daudz sīku atverīšu, pa kurām izdalās urīns. Katru kārpiņu aptver, t. s. mazā piltuve; tām saplūstot kopā, izveidojas lielās piltuves, no kurām urīns nonāk nieres bļodiņā, kas nieres vārtos pāriet urīnvadā. Tas beidzas urīna rezervuārā – urīnpūslī, no kura pa urīnizvadkanālu urīns periodiski tiek izvadīts ārā. Garozā atrodas sīki nieres (Malpīgija) ķermenīši, tāpēc tā izskatās graudaina. …
