Nierakmeņu slimības diagnostika

Secinājumi
Analizējot apkopotu literatūru, var secināt:
• Risks saslimst ar nierakmeņu slimību ir atkarīgs no ģeogrāfiskas dzīves vietas, izdzertā ūdens daudzuma, kā arī medikamentu lietošanas.
• Visbiežāk sastopami ir kalcija, urīnskābes, struvīta un cistīna nierakmeņi.
• Nierakmeņu slimības raksturīga pazīme ir stipras, āsas, lēkmjveidīgas sāpes jostas rajonā vai sānā, kas izstaro uz cirksni un ārējiem dzimumorgāniem. Šī aina ir raksturīga nieru kolikai, kad akmens nosprosto urīnvadu, rada akūtu urīnu sastrēgumu nierē un tūsku, kuras rezultatā rodas neciešamas sāpes.
• Nierakmeņu slimības diagnostika atbilstīgi Eiropas Urologu asociācijas (EUA) rekomendācijām ir: slimību vēstures analīze, attēldiagnostika (ultrasonogrāfija, datortomogrāfija, pārskata rentgenogramma), asins analīze, urīna analīze, elektrolītu noteikšana urīnā, nierakmeņu sastāva analīze.
• Tā kā nierakmeņi veidojas bez jebkādām ārējām pazīmēm ir ļoti svarīgi savlaicīgi diagnosticēt nierakmeņu slimību. Nierakmeņi, kas netiek savlaicīgi izvadīti no organisma, var izraisīt ļoti nopietnas veselības problēmas, piemēram, urīnceļu infekciju, daļēju vai pilnīgu urīnvadu nosprostošanos.
Darba mērķis ir sasniegts, uzdevumi izpildīti. Tika izveidots priekšstats par nierakmeņu slimību un to diagnostikas veidiem, kā arī tika paplašinātas zināšanas šajā tēmā.

…