Secinājumi
Mācībā par Varasgribu ir jāsaprot, ka pasaule ir tas, ko mēs paši rodam, kas mums tā ir jārod, jo tai nav nekādas citas jēgas, kā mūsu piešķirtā jēga.
Varasgriba ir dzīvība. Tā ir cilvēka pamatnoteiksme, bez kuras viņu nevar uzskatīt par dzīves cienīgu. Varasgriba ir tikai stipro tiesības, kuriem pietiek gara spēks, lai atteiktos no šīs tradicionālās morāles, kura apspiež šo gribu.
Nīče ir nostādījis cilvēku grūtas izvēles priekšā - brīvība vai morāle. Morāle, kā, piemēram, kristīgā morāle, kura ierobežo cilvēka radošo instinktu, nicina ‘’jēdzienu ‘’cilvēks’’, cilvēka dzīvi, vai brīvība – brīvība nevis no morāles, bet brīvība priekš savas morāles. Izvēloties šādu brīvību, cilvēks nonāks līdz Nīčes pārcilvēkam. Brīvam cilvēkam aizliegts ir vien tas, kas mazinātu viņa Varasgribu, tas, kas mazinātu viņu pašu.
Cilvēks – būtne, kas pati rada sevi tādu, kāds viņš vēlas būt. Tam ir tiesības uz savu morāli, saviem uzskatiem, dzīvot savu dzīvi tā, kā viņš to vēlas.
Nīče uzstājās ar asu kritiku pret sabiedrības apkārošanu ar bara parādību, kurā priekšroka bija viduvējībai un baram, bet cilvēki palika – ganāmpulks, vergi, būtnes, kuram vairs nebija ne uzskatu, ne brīvības. Nīče nicina ‘’bara ‘’ pastāvēšanu – ideoloģija, kas rada ‘’baru’’, nogalina domāšanas brīvību, tātad, nogalina pašu cilvēku.
Lai valdītu pāri citiem ir jāvalda pār sevi. Bezbailīgiem, pašapzinīgiem un zinātkāriem cilvēkiem jābūt brīviem no vergu morāles ierobežojumiem, lai dzīvotu pilnvērtīgu un piepildītu dzīvi. Šādas dzīves alkas Nīče sauca par varasgribu. Cilvēks, kas tādā veidā īsteno savas radošās spējas kļūst par augstāku cilvēcisko būtni kuru Nīče dēvē par pārcilvēku.
…
